ja man nav iespējas apsēsties tukšā vietā vienatā, sēžos pie cilvēkiem, kas izskatās visneitrālāk. Tas ir tā, ka sēž neizpleties, ar maz mantām, nav resns, un izskatās kārtīgs. Pie 30-40-gadīgiem vīriešiem vislabāk. Pie jaunām meitenēm nē - lai neizskatītos kā babņiks. Pie jauniešiem nē - viņi parasti ir vairāki, skaļi runā rupeklības, nav omulīgi. Ja nu sēž tāds pārbijies ar skruļļainiem matiem un brillēm, tad okei. Pie ne-galīgi-jaunām sievietēm nē - man no viņām bail, un viņas arī nereti ir resnas. Pie veciem cilvēkiem ir draudi, ka gribēs uzsākt sarunu. Nu, paliek tie vidējo gadu vīrieši. Ja vien tā ir, ka vispār var izvēlēties.

Ak jā, un vienreiz iekāpa viens, kuram tiešām nesēdēja blakus, jo viņš smirdēja. Tīri pēc sūdiem, kā no vircas bedres izvēlies. Autobuss bija diezgan pilns, celiņā stāvēja dažs labs kājās, bet viņam par 2-3 sēdekļu attālumu neviens nevarēja tuvoties.

(Atcirst)

ai nu jā, es tur sarakstīju visu ne pa tēmu. Ideālais cilvēks ir autobusa vadītājs, viņš sēž viens, un visi viņam lūdz biļetes, un viņš izvēlas mūziku.

(Atcirst)