| 12:08a |
Šodiena, nu, jau tehniski vakardiena liela diena, sāku ar lielāko tēriņu savā mūžā. Ko atļāvos nosvinēt ar buržuja pusdienām.
Tiesa, esmu pārgājusi uz režīmu, ka pāris dienas izlaižu ēdienreizes, izdzeru vienu kafiju dienā un kaut kā tā diena paiet skatoties savos zilajos ekrānos un cenšoties pabeigt darbus ar neiespējamiem termiņiem un cīnoties ar datu iztrūkumu. Bet labi, ka arī šeit es tomēr neesmu viena, ir kāds, kas uzsit pa pleciņu, neļauj ieslīgt apātijā un mazliet palīdz arī ar neesošās informācijas radīšanu.
Ir jau man paveicies ar lieliskiem cilvēkiem apkārt, tāds baigais koncentrāts sanāk. Viena šota glāze ar spirtu - koncentrēta ar labāko.
Kaut kā sevis nemīlēšanu un skumjas esmu novadījusi uz darbu un stresu. No otras puses, cik jau nu gara ir tā mana darba pieredze, gandrīz vienmēr tas ir bijis stresaini, ar pārslodzi, nepieklājīgi daudz darba stundām. Izdegusi vai vismaz smagi apdegusi es esmu jau vairākas reizes, bet tas liekas vienīgais pieņemamais veids kā funkcionēt. Ofisa planktons, kas tā arī visu sava nomoda dzīvo tur pavada. Bet jāatzīst, ka tomēr nav pilnīgi bezcerīgi, jo vairākas lietas darba ikdienā, kas tomēr liekas interesantas un saistošas. Vienīgi žēl, ka nav laika izrauties no tehnisko darba apļa un veltīt laiku sevis attīstīšanai intelektuāli. Tā bija arī tagad, ļoti interesants projekts, bet bezcerīgi termiņi, neesoši dati un tad nu jāmēģina būt par ielāpu daudziem caurumiem vienlaicīgi. Mana miesa ir liela, bet pakausī elpo arī citu neizdarīto darbu rēgs.
Pagaidām joprojām esmu netipiski mierīga un savaldīga. Varbūt palīdz tas, ka kaut kas manī nomira un vairs nesāp, ka nekad nav bijis īpašā cilvēka un ar šī brīža ritmu, būsim jau godīgi, nav ļoti perspektīvi, ka kaut kas mainīsies.
Bet ne par to, tas nav svarīgi vismaz šobrīd. Kosmoss gan visu dzird. Es gan savu dzīvi balstu uz trijstūru un ledāju teoriju. Un arī šobrīd lielākās lietas manā dzīvē notiek ar trijstūriem. Uz brīdi iezogas mazās bailes, kā es viena to visu paveikšu, bet es esmu darba ķēve un es varu. Varētu ļoti daudz, ja man nebūtu tik saplēsta galva un sliktas domas, kas reizēm pārvēršas arī destruktīvās darbībās.
Aizbraucu tikai pēc eglītes, atgriezos ar īpašumu. Vietā biju pirmo reizi, cilvēkus satiku pirmo reizi. Tāda nejaušību spēle tomēr tā dzīve beigās sanāk.
Nightwish - Sleeping Sun |