| 12:21p |
Ir pilnīga bezvēja diena un jūra ir gluda kā spogulis un tad pēkšņi skumju vilnis, kas ir tik liels kā pāris Ķīnas mūri kopā salīmēti, gāžas pāri. Un Tu nezini vai spēsi noturēties. Tik ļoti gribas atvērt logu un ievilkt svaigu gaisu. Tik strauji, ka varbūt jāmetas lejā no padsmitā stāva. Līdz sadursmes brīdim varbūt tas izdodas.
---
Reizēm es nedzīvoju tā kā to vajadzētu, es vienkārši samierinos. Samierinos, ka darbs jau sen vairs nesagādā prieku un ļauju kāpt uz galvas pilnīgi visiem. Samierinos, ka jau cik gadus nesanāk palikt mazākai un tāpēc esmu tik kompleksaina un bailīga, ka nespēju pat paskatīties uz kādu puisi, kur nu vēl runāt. Es ar visu samierinos. Esmu ap sevi uzbūvējusi ļoti biezu mūri, kas tomēr nav nemaz tik ideālas konstrukcijas. Šur tur ir kāds caurums, tā augstums nav nemainīgs, jo reizēm pagriežot galvu pavīd arī tā pasaule, kas ir aiz mūra, ka var taču arī citādāk. Nesamierinoties ar visu un darot arī kaut ko sev. Es dzīvoju zemāk.
Radiohead - Street Spirit (Fade Out) |