|
|
Saturday, November 30th, 2002
| |
12:47 - ...
|
|
Gribas veikt sev sekciju, lai saprastu, kas notiek. Vienīgi baidos, ka nespēšu pareizi sevi atkal salikt kopā.
|
|
(5 comments | ir ko piebilst)
|
| |
11:50 - my mood
|
|
| |
11:47 - aizmirstiet
|
|
iepr. weblogs garš. neviens nelasīs. tā es sevi mierinu. es par to vairs nedomāju. es arī par pišanos vairs nedomāju. es daudz domāju par pišanos, bet ne šobrīd, jo nupat pamasturbēju. tagad miers. sievietes nespēj aptvert, cik daudz vīrieši masturbē. to, par ko viņi domā masturbējot, viņām labāk nezināt. diez vai viņas to spētu pieņemt. sievietes vieglāk pieņem idealizētu, nereālu monogāmiju, nekā dzīvniecisku iekāri un izlaidību, kura cilvēkam padodas daudz nepiespiestāk
|
|
(5 comments | ir ko piebilst)
|
| |
11:28 - Somu kino
|
vakar redzēju lielisku Somu filmu. Tās galvenajā tēlā es redzēju tik daudz no sevis un no dzīves vispār. Nācās padomāt. Daudz padomāt. Gribas to visu pateikt, bet nez. Pārlieku intīmi.
Tur bija par jauna, gudra cilvēka bezjūtīgumu. Par to, cik bezpersoniskas attiecības tiek veidotas ar sievietēm. Kā sievietes izmisīgi to cenšās mainīt, jo ir daudz jūtīgākas un vairāk saskrūvē sevi. Savukārt, puisis, kā jau puisis. Viņam visvieglāk ir pisties bez jūtu seguma. Ar tādu attieksmi, loģiski, ka viņš nepalaiž garām nevienu iespēju arī tad, kad viņam ir sieviete, kas viņu mīl.
Cik pazīstama likās viņa atbilde: Man nekas nav pretī!
Šī atbilde bija uz jautājumiem: Vai man palikt pie Tevis? Vai mums ir labi kopā? Vai mēs precēsimies?
Lieki piebilst, ka viņš izdrāza visas viņas draudzenes. protams, pazīstamā vainas apziņa, kas ir cilvēkam, kas dodas pie savas draudzenes nupat kā nokniebies ar viņas māsu vai draudzeni. Filmā visi augoņi gāja pušu un strutas šķīda uz visām dzīves pusēm. Dzīvē gadās, ka augonis pampst līdz mūža beigām un pušu neiet.
Visbeidzot, puisis bija pavisam apjucis, jo viņš nezināja ko gribēja, ko no viņa prasa. Citreiz tiešām ir grūti saprast to, vai tev pietiks ar pišanos un kāpēc pārtraukt attiecības, ja kniebties izdodas tik labi.
Puisis aizbrauca. Apdomājās un atgriezās, jo viņam bija kaut kādas jūtas. Nez, ne katram ir dota iespēja aiztīties un apdomāties.
Es arī esmu pilnīgi aukstasinīgs un bieži vien pārāk gļēvs, lai atzītu savu bezjūtīgumu kaut kur citur, nevis anonīmā weblogā. Daudzi cilvēki ir bezjūtīgii, bet nevēlas, lai citi to zina.
Dažreiz man liekas, ka jūtas rodas vienatnē, ilgojoties, nevis izdzīvojot ar dzīvniecisku labsajūtu pārpildītu ikdienu. Cik no MARTINI PEOPLE izdara pašnāvību? Cik cilvēku ir tādu, kam pretējais dzimums iespēju nav devis vispār? Es zinu dažus. pats neesmu spējis atturēties ne no vienas sev piedāvātās iespējas. man tādu arī netrūkst. ir tik daudz sava stulbuma dēļ vientuļu cilvēku, ir daudz šādu cilvēku, kuri guļ citu cilvēku gultās.
Tas bija pārāk intīmi, to aizskalos kaudze citu, bezrūpīgu weblogu. Aizmirstiet par to visu. nevermind.
Esmu briesmīgs cilvēks. Es varētu arī nogalināt, ja atrastu tam apmierinošu pamatojumu. Iespējams, tāds pamatojums ir - es esmu briesmīgs cilvēks, no manis neko vairāk nevar gaidīt. Labi, ka ir likumi. Tie pozitīvi iedarbojas uz manu apziņu, kura izslēdzas tikai tad, kad kāja slīd pa kreisi. Man riebj, kad pēc kniebiena sievietes sāk moralizēt, vai pat raudāt, ka nekad nebūs tik labi(ne jau tehnisks orgasms, bet būt kopā ar to, ar ko nedrīkst būt kopā). Es zinu, ka tas ir ļauni, bet pat 10000 ave maria un nez kāda smadzeņu skalošana neko tur nevarētu mainīt.
Pirms kāda laika es sev nosolījos būt godīgs. pagaidām nekādu ierobežotību nejūtu. pagaidām.
current music: COLDPLAY - Clocks
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Friday, November 29th, 2002
| |
15:42 - Diena
|
|
Iekš MP jauns teksts, saucās Diena. uzskatu to par MUST READ. Pie sirds iznēsāts auglis. Paldies Humānistam par lielisko tēmu.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Monday, November 25th, 2002
| |
17:33 - Kailismi. Cilvēks un robeža
|
Džefrijs sēdēja trolejbusā. Neuzkrītoši viņš centās palūkoties uz cilvēkiem, kuri bija viņa ceļabiedri. Džefrijs ir cilvēks, kura domu un smadzeņu anatomija tiek pētīta katrā stāstiņā. Tāpēc neslēpšu, ka viņš meklēja kādu burvīgu meiteni, uz kuru paslepšus paskatīties. Džefrijs prata novērtēt sievietes skaistumu. Viņš nebija no tiem tipiem, kas lec kājās, skrien iepazīties un visādi citādi uzmācas. nebūt nē! Džefrijam vienkārši patīk bez ļauna nodoma paskatīties uz skaistām meitenēm.
Nupat viena tāda apsēdās nedaudz tālāk trolejbusā ar seju uz Džefrija pusi. Tīri simpātiska, glīts make-up, pieklājīgi ģērbusies un jaukos sievišķīgos svārciņos tieši līdz celim, gari, tīri un gaiši mati. Džefrijs ik pa brīdim palūkojās uz jauko patīkamo ceļabiedri. Viņa laikam neapzināti bija to kaut kā pamanījusi,
tāpēc paslēpa savus skaistos celīšus aiz dēlīša, kurš atradās starp viņas sedvietu un kāpnēm.
Tas Džefriju saniknoja, viņš jutās tāds kā ne par ko apvainots. Kāpēc tā? Ko viņš sliktu izdarīja? Kāpēc jāliedz cilvēkam prieks? Viņa taču nekļūtu par padauzu, ja ļautu anonīmam svešiniekam aplūkot savus ceļgalus.
Džefrijs iztēlojās sevi kā ar pistoli bruņotu visu apspiesto vuāristu jeb glūņu atriebēju, kurš pielicis pistoli pie dieniņiem, skaistajai meitenei liek novilkt biksītes un zeķbikses un paplest kājas visu trolejbusa pasažieru priekšā.
Džefrijs pieķēra sevi, ka ir gana iekarsis, domājot šīs vardarbīgās domas. Tomēr viņš saprata, ka ir kāda robeža, kuru viņš nepārkāptu pat, ja viņam rokās būtu ierocis. Vienmēr ir robeža, nenojaušama, kuru fiziski pārkāpt nebūtu grūti, bet, kuru normāls cilvēks nespēj pārkāpt.
Savukārt, kas notiek ar cilvēku, kurš nonāk robežas otrā pusē? Vai viņš var atgriezties šajā pusē? Piemēram, pēc kara, vai cilvēks ir slepkava? Kā ir ar notiesātu slepkavu, vai viņš spēs turpmāk nekad nešķērsot robežu? Liela daļa cilvēku, domāja Džefrijs, arī nonāk robežas otrā pusē, tikai neapzināti, piemēram, ja viņus izprovocē. Piemēram, kā Latvijas skeitbordisti dedzinot baložus kamīnā. Pēkšņi visi cilvēki kāpj pāri robežai un skaļiem ļauniem vardabīgiem vārdiem draud nolinčot šos cilvēkus dēļ maza nožēlojama balodīša.
Kas ir otrpus robežai? Vājprāts? Vai otrpus robežai liek pie galvas elektrodus, pa kuriem plūst strāva, kura rodas rotējot pašam magnētam vai arī indukcijas spolei magnēta iekšpusē? neko sarežģītāku cilvēce nebija izdomājusi. Pārējie enerģijas iegūšanas veidi prasa daudz vairāk rotējoša magnēta enerģijas, nekā paši spēj saražot. Piemēram, ķīmiskās baterijas - sviests. Džefrijs atcerējās, kā bija vīlies, kad fizikas stundās izstāstīja, ka visa enerģija tiek iegūta rotējot magnētiem. vienalga kur, HESā TECā vai AESā. Izmanto mežonīgu kodolenerģiju, lai iegūtu tvaiku, kuru dzīt cauri turbīnai. Stulbi.
Vai elektroinženieris zina, ka rotējošs magnēts spēj nogalināt cilvēku, kurš atrodas tūkstošiem kilometru attālumā?
Džefrijs bija galīgi aizdomājies un jau bija piemirsis par robežu un meiteni, no kuras domas pavediens sākās. Būtībā pats galvenais trolejbusos ir nedomāt par to, kad beidzot pienāks galapunkts. Tad laiks velkas kā gliemezis. Starp citu, trolejbusus darbina rotējošs magnēts vai indukcijas spole. Viss ir saistīts. Iespējams, saistīti ir arī Cirks un TTP, kuru transporta līdzekļus rotā reklāmas par jaunās Cirka sezonas sākumu Rīgas cirkā. "Klauni, tīģeri un ilūzija" suģestē tevi plakāts visas 40 minūtes, kuras tu pavadi ceļā.
|
|
(5 comments | ir ko piebilst)
|
| |
12:16 - Kailismi. Cilvēks un realitāte
|
Džefrijs sēdēja pie loga un iedomājās sevi tādu, kāds viņš vēlētos būt. Viņam patika sevi tādu iedomāties. Viņam nepatika mainīt sevi pašu, lai dzīvē pietuvinātos savam ideālam, jo tas prasīja darbu. Bieži vien bija arī citi šķēršļi, gan viņā, gan apkārtējos, jo bija jāmaina arī tas, kā citi iedomājas Džefriju.
Džefrijam iešāvās prātā, ka mēs visi viens otram esam izdomāti un iedomāti. Gluži tāpat, kā Džefrijs iedomājās sevi kā tādu, kāds viņš vēlējās būt. Džefrijs iedomājās, ka viņš iedomājas kādu cilvēku, kurš iedomājas vēl kādu citu cilvēku, kurš, savukārt, iedomājas...
Džefrijs sēdēja uz palodzes un turpināja ģenerēt variācijas, līdz iedomājās kādu iedomātu Kailu Ozolu, kurš iedomājas Džefriju, kurš iedomājas tādus tēlus kā Kails Ozols. tad jau sanāk, ka Džefrijs pats arī ir tikai iedomāts. Sanāk, ka Džefrijs pats sevi arī ir izdomājis un dzīvo, domājot, ka viņš ir Džefrijs. Bet, kas ir Džefrijs patiesībā? Kā jāiedomājas Džefrijs, lai viņš būtu pēc iespējas tuvāks tam Džefrijam, kāds viņš bija patiesībā.
Nonācis tik tuvu patiesībai, Džefrijs pārtrauca domāt. Viņš piecēlās, uzvilka kurpes un izgāja laukā, aizcirtis durvis skaļāk nekā parasti. Viņš bija uzvilkts un domāja:"ES ESMU TĀDS KĀDS ES ESMU! ES ESMU REĀLS!" Tāds bija ši īpatnējais cilvēks - Džefrijs.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| |
12:00 - Kailismi. Cilvēks un spēju robeža
|
Džefrijs gāja cauri parkam un ar nagu mēģināja izvilkt no zobustarpas sēmuškas čauliņu. Visu laiku likās, ka nupat, nupat izdosies aizķert ar nagu šo čauliņu, bet tad tā izslīdēja.
Ieniezējās dirsa un Džefrijs tieši tik labi, cik labi ļāva biezās bikses, pakasīja dirsu, pie reizes aplaidis apkārt skatienu vai kāds neredz. Tad pēkšņi Džefrijs pamanīja, ka visu laiku pie sevis ir dungojis kādu pielipušu dziesmiņu. Cilvēks pabrīnījās un sāka domāt par to, kā gan cilvēks spēj sadalīt uzmanību starp tik daudzām lietām un vēl organizēt un plānot savu rīcību tā, lai šīs lietas paveiktu.
Džefrijs sadzirdēja putnu balsis, sajuta, ka spiež kurpe, ka atkal niez dirsa, ka atkal jāveic izelpa ieelpa, ar mēli jāturpina zobu starpas atbrīvošana, jāatsāk dziesmiņas dungošana no vienīgās zināmās vietas dziesmā, kā arī jāskatās, kas notiek visapkārt un jāturpina šī nolādētā doma par to, kā tas viss ir iespējams.
Te piepeši cilvēkam no šīs neaptveramās domas sagriezās galva un iestājās panika. Pēkšņi Džefrijs vairs nesaprata kā savāksies, kā turpinās dzīvot, kā neraugoties uz to, cik viss ir sarežģīti, turpinās 8 stundas dienā pildīt darba pienākumus un apvienot to visu ar neganti niezošo dirsu, kura tikai turpināja un turpināja sūtīt signālus par kairinājumu izsutušajā sūdcaurumā. Tieši tajā brīdī Džefs pilnībā aizmirsa par maisiņu, kurš viņam bija jātur. Maisiņš izšļuka no cilvēka rokām. Cilvēks sadzirdēja plīstošu alus pudeļu stiklu skaņu. Tas jau bija par daudz. Džefs atkrita uz parka soliņa un apjuka tiktāl, ka vairs nesaprata, ka ir apjucis un ka neko vairs nesaprot.
Labu laiciņu pasēdējis Džefs piecēlās, atcerējās, kur bija devies, un drošu soli devās tālāk. Šis cilvēks bija sapratis, cik bīstami ir domāt par to kā un kāpēc. Salīdzinot ar to, darīt kaut ko bija pavisam vienkārši.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Friday, November 22nd, 2002
| |
17:03 - Kailismi. Cilvēks un vainas apziņa
|
Džefrijs bija īpatnējs cilvēks. Viņam dīvainā kārtā ļoti patika just kaut kādus sirdsapziņas pārmetumus.
It kā negatīvas emocijas - vainas apziņa, bet kaut kā pusis bija pavilcies uz šo sajūtu, reāli guva baudu no vainas apziņas.
Savukārt, viņam nepatika priecāties. Vienmēr, kad viņš priecājās viņš jutās dīvaini. Viņš jutās tāds kā nedaudz vainīgs par to. Bet, kā zināms, vainas apziņa viņam sagādāja prieku. Tādējādi beigās viņu vainas apziņa saēda pavisam, bet viņš nesūdzējās, viņš tikai priecājās kaut arī prieka sajūta viņam nepatika.
Prieka sajūta viņam nepatika, bet tā bija cēlonis vainas apziņai, tāpēc kādu dienu viņš samierinājās ar prieku. Līdz ko viņš samierinājās, tā vainas sajūta pazuda un līdz ar to pazuda prieks. Bet tas nevilkās ilgi. Viņš no sākuma centās mākslīgi just vainas apziņu un pēc tam sajutās vainīgs par to, ka samāksloti juties vainīgs. Tāds, lūk, īpatnējs cilvēks bija Džefrijs.
|
|
(1 comment | ir ko piebilst)
|
| Sunday, November 17th, 2002
| |
11:53 - īsta laime
|
Vakar teātrī divas reizes foajē man sanāca saskatīties ar kādu simpātisku meiteni. Viņa bija ar īsiem matiem un ļoti gudru un simpātisku seju. Padomāju, jā, tādu meiteni es ļoti gribētu.
Vienīgi nespēju izdomāt Priekš kam? Lai izdrāztu, nomierinātos un pēc tam meklētu attaisnojumus, kāpēc nejūtu vēlēšanos viņai zvanīt? Lai paliktu ar viņu kopā, nodzīvotu veselu gadu un saprastu, ka jau atkal teātra foajē redzēju vēl vienu jauku meiteni, kuru es gribu? Varbūt šoreiz apslāpēt vēlmi?
Kāda tam visam jēga? Cik ilgi kopā ar citu cilvēku es varu būt laimīgs un pašapmierināts? Gadu? Divus? Vai vēlēšanās izdrāzt visas un pa vairākām reizē, laika taupīšanas nolūkos, pazudīs? I don't think so.
Jūtos kā jūras cūka ritenī. īstu, nepārejošu laimi laikam var sasniegt tikai tavā iekšienē ar ķīmisku vielu palīdzību, vai arī ar pamatīgu sevis pārliecināšanu:ESMU LAIMĪGS! ESMU LAIMĪGS! ES NUDIEN ESMU LAIMĪGS! LAIMĪGS! LAIMĪGS! AHAHAHAHAHHAAAA!!! LAIMĪGS!!!! LAIMĪGS!
(pistoles šaviens, kam seko dobjš būkšķis, kāds atskan nokrītot cilvēka ķermenim)
|
|
(4 comments | ir ko piebilst)
|
| Thursday, November 14th, 2002
| |
19:10 - negativ
|
Es esot negatīvs un nīgrs!
Ha! meli! es esmu priecīgs un jautrs! glaudu bērneļiem galvas un pūšu virsū savu pēc alus smirdošo dvašu, lai viņiem siltāk.
Man teica, ka mani ir iztēlojušies ārēji savādāku, nekā esmu dzīvē. ha. Redzējuši manas aktivitātes inetā un jau piegudrojuši ārējo tēlu. Es pats sevi iedomājos savādāku nekā esmu. Es neesmu šitās rindas, kas te rakstītas, jo uzrakstīt jau var jeb ko.(atgādina you are not your swedish furniture!)
šitais teksts arī ir jebkas.
neciešu(visu)
:)) I'm just kidding, America! you know, I love you!
|
|
(3 comments | ir ko piebilst)
|
| Tuesday, November 12th, 2002
| |
22:32 - zorg
|
Man prātā sēž viena frāze: "iešaut sejā"
Pameklēju inetā, nekas sakarīgs neatradās.
watt nozaga ideju par smegmaino pimpi. laikam jau visiem šodien pimpis dabūja pasvīst. smaga diena
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Friday, November 8th, 2002
| |
13:07 - Skaitam dienas
|
Nupat saņēmu prieka vēsti. Mēs esam minēti laikrakstā diena. Urā! Urā! Kāds prieks, kāda laime!
Cilvēks droši vien labu gribēdams, bet es gan negribu lai mans īstais vārds līdzīgi kā viņa īstais vārds parādītos dienā, Klubā vai fak viņ zin, kur vēl.
Sākusies tāda palielāka paranoja. es gan ceru uz latvieti, ceru, ka viņa uztvere ir gana dinamiska, lai nemēģinātu meklēt likuma pantus, kuriem mēs neatbilstam.(tādi, iespējams, ir, jo likuma panti ir rakstīti no ne tik ordināru indivīdu viedokļa kā mēs)
Tātad iesaku Kostikam taisīt back-up-us un slēpt tos nākamajām paaudzēm.
gribu nobeigt sakāmo ar skaistu seno latviešu parunu:
Ja uz Mārtiņiem tevi darbā apciemo vīri uniformās, tad visdrīzāk prēmijas Ziemassvētkos nebūs.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Thursday, November 7th, 2002
| |
19:54 - gribu watt
|
Atceros reiz watt rakstīja ļoti aizraujošu weblogu diskomfortā. Tapēc ņēmu un pieliku viņu pie draugiem, bet viņš(pimps) mani vēl nav pielicis. Jautājums "kapēc?". C'mon man! You're my fucking idol!
Tas nekas, ka tavi tagadējie logi nestāv ne tuvu vecajiem. esi kļuvis vecs, garlaicīgs mietpilsonis. dažreiz biki uzraksti par pasaules izpišanu, depresiju un tad droši vien lien atpakaļ rutīnā, kur tu ņemies ar kaut kādu izdrāztu Linux, vai vienalga ko, kas spēj novērst tavu uzmanību no tavas neizdevušās seksuālās un sociālās dzīves. Gribu detaļas. Gribu zināt, kas tieši, kur, kapēc, kad, ar ko un kam? Gribu, lai viss būtu kā agrāk.
Mums ir/bija daudz kas kopīgs. Zini, vispār būtu labi, ja mēs būtu kopā. Tu un es. Es esmu jauks. Ja netici, palasi manus tekstus iekš MP.
Es domāju, ka šajā žurnālā ik pa laikam atklāšu kaut ko par sevi.
|
|
(5 comments | ir ko piebilst)
|
| |
16:52 - pārfrazējot kaut kur citur minēto
|
Every time you masturbate a world trade center falls.
Think of world tradecenters.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Wednesday, November 6th, 2002
| |
19:01 - tram param
|
|
Vēlos iepazīties ar inteliģentu, asprātīgu un interesantu meiteni ar tumšiem matiem un apburošu smaidu, kas neiebilstu pasēdēt man uz sejas. Priekšroka tiks dota meitenēm, kurām ir B kategorijas vai augstākas vadītāja apliecība. Jau iepriekš paldies.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| |
17:33 - silencium
|
|
Neviens neko neraksta. Es ar neko nerakstīšu. Mani nekas nenomāc, ja neskaita tas, ka nevar bikses nolaist zemē. Neciešu, ka mans pimpis visu dienu sutinās pamatīgā šaurībā.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| |
09:26 - iepr.txt
|
tas tur iepriekš sākumā bija domāts publicēšanai šeit. Tikai sanāca tā, ka bija cienīgs iekš MP parādīties. Reāli labas un pārdomātas atsauksmes cilvēki sarakstīja.
Vispār Eminems kaut kā tādas smagas noskaņas rada. Šķiet, ka visa pasaule, ieskaitot mani, ir drusku stulba, kam nevar nepiekrist. ems rullē. Rullē arī biedrs no nsync, neatceros kā tam bija vārdā. Man patika viņa pēdējais klips, kur viņš seksīgi ielūkojas kamerā un iesaka ieklausīties seksīgajās bungās, kas skan fonā. Gribētu viņu kādreiz satikt un piekaut. Tāpat vien. humora pēc. Es labprāt piekautu vēl arī BTH dalībniekus, Aigaru Grāveru, Rodu Stjuartu, Madaru Celmu, Mārtiņu Skirmantu, Dalailamu un daudzus citus. Es vispār labprāt piekautu jūs visus. laikam par daudz esmu agresīvu hiphopu saklausījies.
current music: Eminem - Marshall Mathers
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Tuesday, November 5th, 2002
| |
17:12
|
|
| |
17:12
|
|
|
|
|
|