22:10
Neliec man apmulst no cilvēkiem. Un dod man spēku tos izturēt. Varbūt esmu pārāk vāja pret cilvēkmīlestību, varbūt esmu satraukta, kad dzirdu kādu saucam manu vārdu. Varbūt. Vārdu man ir daudz, bet es uz tiem visiem mēdzu atsaukties, ja gribu. Bet varbūt es krītu nežēlastībā izbaudot sev tīkamus skūpstus un pieskārienus. Varbūt tā ir tikai mana āda, kas to vēlas. Var jau būt, ka tā ir mana dvēsele, kas ilgojas pēc kaut kā tāda, kas īsti nav cilvēkprātam saprotams. Es tikai jūtu un, es tikai dzīvoju. Un tas nemaz nav tik nožēlojami, cik izklausās..