|
|
Monday, September 10th, 2007
| |
18:31 - Ye vegetables, unite!
|
Šodien piekopju dārzeņa dzīvesveidu, tas ir, kopš 13.00 (kad piecēlos) neesmu izkustējusies no krēsla un atgājusi no datora (pusdienu pārtraukums neskaitās). Izgulēties arī īsti nedabūju - divas stundas pēc tam, kad aizgāju gulēt, mocījos ar klepu, bet no rīta mani pamodināja radio, bezdievīgā skaļumā ziņojot, ka Zatlers Afganistānā ticies ar Latvijas karavīriem. Ha. Prezidents ar zaķi. Kāda vilka pēc man tas bija jāuzzina tik agri no rīta?
Un labākais ir tas, ka šajās 5-ar-pusi stundās neesmu izdarījusi neko jēdzīgu. Paga, esmu gan! Kaut cik tiku skaidrībā ar Okeāna Dvēseles skaņu celiņu un konstatēju, ka vajadzēs sapirkties Nightwish diskus, cik nu Latvijā viņi dabūjami. Baisi patīk. *drool* Ak jā. Gandrīz aizmirsu. Līdz oktobra sākumam (preferrably ātrāk) janopērk A-1 formāta lapa un kaudze Post-It lapiņu. Sižets jāveido...
Vakar iesāku un līdz pusei aizrakstīju Pūķa Dziesmas pēdējo nodaļu, nav brīnums, ka roka vēl tāda stīva. Aizdomājos. Būs ļoti žēl, kad stāsts būs pabeigts un jāsaka ardievas varoņiem, ar kuriem kopā pavadīju gandrīz divus gadus... *sniff* Varbūt uzrakstīšu prīkvelu. Varbūt kādu īso stāstu... bet varbūt neko. Tas izklausās ticamāk, ņemot vērā, ka īsos stāstus nemāku rakstīt. Heck, Akadēmija bija iecerēta kā īsais stāsts, un tagad man ir ~70 lapas Wordā un vēl vismaz divtik on the way. Tik daudz par manu prasmi īstajā brīdī aizvērties...
Cerams, skolā nebūšu palaidusi garām neko ļoti svarīgu, bet gan jau uzzināšu. Arī rīt spīd sēdēšana mājās, temperatūra spītīgi ceļas un iesnas arī klāt. Un šausmīgi garlaicīgi, par spīti tam, ka ko darīt ir kaudžu kaudzēm. Briesmīgi kaitina, ka cilvēks, ar kuru visvairāk gribētu parunāties, ņēmis un nozudis no skaipa, bet man jau nav tiesību turēt ļaunu prātu (ja tā padomā, es to nemaz nedaru. Itin nemaz.). Atliek iet pēc vēl vienas tējas...
current mood:  vegetable-ish
current music: Nightwish - Tutankhamen
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Sunday, September 9th, 2007
| |
16:59 - Kišmiš ar rozīnēm
|
Ak tu kungs. Nācās krietni saņemties, lai nokoncentrētos uz kaut ko vienu, ienīstu visu šito. Nebiju domājusi, ka bērēs raudāšu, galu galā es vecmāmiņu pārāk labi nepazinu... un tomēr. Drusku dīvaina sajūta, bet gan jau pāries. Gan jau.
Uz (relatīvi) priecīgākas nots. Gaidu novembri, pirmo reizi piedalīšos NaNoWriMo *ecstatic* Ja teikšu, ka man ir sižets, pārāk nebūšu samelojusi. Ja vien nekas nemainīsies, rakstīšu to, kuru auklēju jau kopš decembra un kurā ar katru dienu iegrimstu arvien dziļāk... un atklāju šo to jaunu par varoņiem. Kas to būtu domājis, ka Kiori Iridiānā nenonāks pēc savas nāves, bet gluži vienkārši iekritīs peļķē? Un ka Arisu kļūs par Nekromantes mācekli? Un Braidens tomēr satiks savu māti, un arhivārs Nikolass ir zagļu ģildes vadonis? Tā jau saka, katru dienu tu, cilvēks, uzzini kaut ko jaunu... Tikai gribētu palūgt, lai viss paliek saprāta un, ahem, PG-15 reitinga robežās (for Heaven's sake, to lasīs mans brālis, un viņam ir tikai 14! *le gasp*). Kaut gan, ņemot vērā piektdienas atklājumus, sāku par to šaubīties...
Turpinot iesākto tēmu, jāsaka, ka arvien aktuālāks kļūst laika jautājums. Un darbu plānošana man nekad nav padevusies, to pierāda apstāklis, ka joprojām neesmu uzrakstījusi recenziju (heck, pat neesmu izlasījusi grāmatu, kam tā jāraksta!), kas jānodod ceturtdien. Atā, Pūķa Dziesma, redzēsimies vēlāk, I guess. Bet tik šausmīgi gribas pabeigt, man pat ir izdomāts pēdējais teikums un pilnīgi prasās, lai es to izliktu uz papīra! Tikai atkal Kimiko mokās ar identitātes krīzi (a.k.a "Es esmu pēdējais pūķis, es nevaru tikt galā ar savu uzdevumu!"), melnie bruņinieki ir kaut kādi tizli, bet Big Bad Guy vienkārši slinko. Nekas, par to viņš man vēl dabūs *evil grin* Respektīvi, šobrīd viņš laimīgi sēž Miglas karaļvalstī un izklaidējas, pilnīgi pārliecināts, ka nekas viņam nevar kaitēt... vai arī nē. Pašnāvniecisks kļuvis. Žēl, ka nāksies viņu nogalināt, bet, ja varonis pieprasa, lai tiktu uzrakstīta viņa nāve, tad atkratīties ir neiespējami, zinu no pieredzes. Un Šaderots mani neliek mierā jau kādu pusgadu. Pēc visa, ko viņa labā esmu darījusi. Iedomīgais āksts.
Bet stulbākais no visa ir tas, ka esmu slima, tāpēc arī rakstu tādā bezsakarā. Nu, ne jau nopietni slima, bet pietiekami, lai negribētu piecelties no krēsla un aizvākties no datora, kad mani mēģina patriekt. Pat ir temperatūra, veseli 37,3-ar-pusi°C. Vareni. Droši vien rīt būs jāpaliek mājās, ņemot vērā, cik viegli varu saķert vēl kaut ko, imūnsistēma mani vienmēr čakarē. For cryin' out loud, tā taču ir tikai otrā skolas nedēļa! Šausmīgi negribas iekavēt jau tik agri, bet ko lai dara. Jādzer daudz karstas tējas, varbūt vismaz kakls beigs sāpēt. Ienīstu, kad man sāp kakls/ir klepus. Tas nozīmē, ka arī bronhīts nav tālu, un tas, mani draugi, jau ir pretīgi pārākajā pakāpē.
Okay, folks, eju pēc tējas. [/rant]
current mood:  saaukstējusies
current music: Roxette - Milk and Toast and Honey
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Thursday, August 30th, 2007
| |
20:37 - Opā.
|
Brāļa vārdi vakar ("Celsimies normālajā laikā, ja?") lika aizdomāties. Pavisam drīz, pēc... *skaita* 3 dienām vairs nebūs nekāda normālā vai nenormālā laika, būs vecais, labais "A nu, pankūka, slieniet savas pēcpuses augšā, citādi nokavēsiet!" Bāc, kā negribas. Iepriekšējais gads pagāja ātri, varbūt tāpēc, ka jauna klase, jauki cilvēki, bet, ja godīgi, uz gada beigām sāka jau piegriezties. Tikai nedaudz. Kroni visam uzlika projektu nedēļa (let it burn in Hell!), bet tas jau ir cits stāsts, un par to kādu citu dienu.
Šodiena bija jauka. Tiešām. Satikt labāko draudzeni pēc 3 mēnešu neredzēšanās ir fantastiski, par to pārliecinājos. Varbūt tāpēc būs vērts iet uz skolu - starpbrīžu sarunas par to, ko nu kura raksta, ko izlasījusi, ar ko apsēsta (apsēstības ir raksturīgas mums abām). Apgalvoja, ka būšot vampīrstāsts. Tas nozīmē, ka neesmu vienīgā! *does the happy dance* Tikai man visupirms jāpabeidz iesāktais. Un, ja reiz sāku par to...
Pūķa Dziesma ir gandrīz pabeigta, palikušas divas nodaļas un epilogs. Bija paredzētas trīs, bet izlēmu apcirpt beigas, lai nesanāk nevajadzīgi vilkt garumā. Un lai man neniezētu nagi uzrakstīt kārtējo sirdi plosošo raudamgabalu, kādus pēdējā laikā ražoju kā mašīna. Sazin, kas man uznācis... *gudro* Gribas pabeigt pēc iespējas ātrāk, bet parasti vakaros, kad ir brīvs brītiņš, roka neceļas neko rakstīt. Tā es līdz Ziemassvētkiem vilkšu... Nē. Līdz 15.septembrim. Ne dienu ilgāk. Kaut nu varoņi būtu tikpat apņēmīgi...
current mood:  determined
current music: Roxette - Vulnerable
|
|
(1 comment | ir ko piebilst)
|
| Tuesday, August 28th, 2007
| |
20:10 - Kamēr vieni meklē cilpu, citi dejo lietū...
|
... un viņiem sanāk tīri labi. Citiem vārdiem - pirmais ieraksts, grūti spriest - ir vai nav ko teikt. Galva tukša. Tas tikai normāli - vasaras brīvlaika beigas, uz skolu negribas. Duh. Gribas gurķoties vēl dažas dienas, nē, nedēļas, nē... lai iet mēneši. Jā. Tā būs labi.
Ārā līst. Tumšs. Radio kaut kas skan, nav slikti (ierunājās melomāne). Vajadzētu rakstīt, pat mūza šodien uzkavējas ilgāk nekā parasti - parasti viņa (bet varbūt viņš?) parādās tikai vakarā, tā sacīt - garāmskrienot. Bet šobrīd slinkums, un roka drusku neklausa, esmu tas retais gadījums, kas raksta ar pildspalvu uz papīra (rūtiņu, vēlams). Dīvaini, sevišķi šajā tehniskās attīstības laikmetā, bet man tā patīk labāk. Sanāk dzīvāk. Dabiskāk. Tikai pēc tam to visu ierakstīt datorā ir mokas. Bet kaut kas jau vienmēr jāupurē, vai ne?
Jā, un paldies cilvēkam, kurš mani (atkal) aplipināja ar blogošanu un palīdzēja te ar visu tikt skaidrībā. Arigatou!
current music: Atdziedi, dvēsele
|
|
(2 comments | ir ko piebilst)
|
|
|
|
|