02:11pm 26/10/2017
 
music: ibeyi
baigi zajebaļi visi jau..
un tad galvā ir jāatskan tam - "tu esi mazohists, vai kā?"
 
     Post
 
   
01:52pm 04/09/2017
 
music: gaujarts
I think I need a drink. Almost everybody does only they don't know it.

—Charles Bukowski
 
     Read 2 - Post
 
   
11:34pm 02/09/2017
 
music: queens of the stone age
un tagad citā pasaules malā..cits cilvēks atrada kaut kādu lapiņu, kas  iespējams bija noplīsusi tai pirms 10 gadiem rakstītajai.

"meitene ar skumji zili zaļi kā tirkīzs acīm uzreiz saprata, ka priekšnojautas par vētru ir pamatotas. it kā vienmēr to būtu zinājusi, it kā ar to būtu jau piedzimusi. it kā to zinātu jau viņas vecmamma un vecvecmamma. tas bija tik skaidrs. viņa apsēdās blakus Mārim, kurš turpināja tēlot, ka lasa grāmatu, kaut vētra sirdī pieņēmās spēkā. Māris kā sastindzis skatījās lapās un redzēja tikai dažus vārdus- tas notika, tas notika, tas notika, tas notiek tagad..

Māris kā sastindzis lūkojās grāmatas atvērumā, tomēr ar acu kaktiņiem vērās meitenē. meitene klusi smaidīja. novilka kurpes. nolika starp viņiem. divas basas pēdas, kas gatavas turpmàk tikai tā tipināt pa zemes virsu. divas nu vairs nevienam nepiederošas kedas..

Māris nevarèja saskatīt meitenes acis, redzēja tikai viņas kluso smaidu lūpas kaktiņos. ko saka acis? ko redz acis? ko stāsta zili zaļais tirkīza dziļums?!?  Māris zināja, ko tās saka. it kā to būtu zinājis visu dzīvi. it kā ar to jau būtu piedzimis. it kā to jau būtu zinājusi viņa vecmamma un vecvecmamma.

tikai viegli pacelt roku un pieskarties, pavērt pār acīm krītošos matus.. tikai viena maza kustība, viegla kā tauriņa spārna vēziens.. tik maz bet tik daudz..

nespējot pakustēties it nemaz, Māris paskatījās uz ūdeni. tajā viņš ieraudzîja skumjas, ko pirms mirkļa bija redzējis meitenes acīs. brīvi peldam. nevienam nepiederošas.

pasaule ir skaista. "
 
     Read 1 - Post
 
   
09:44am 01/09/2017
 
music: arvo pärt
pārpublicēšu īsu, ne tik ļoti pasenu stāstu no Ņukša. daru tā, jo vajag. tas no sērijas "izdomāti stāsti par neizdomātiem cilvēkiem" -

"Pie dīķa jau krietnu laiku sēž meitene, kas domīgi noraugās kā ūdens veido maģiskus apļus, kad tajā iemet mazmazītiņus akmens gabaliņus. Izskatās, ka viņa varētu tur sēdēt mūžīgi. It kā gribēdama likt spēcīgajām emocijām, kas viņā mājo, pārvērsties šajos akmeņos, bet pašai pārvērsties par šiem apļiem, kuru šīs emocijas visu laiku apmētā. Un apmētās tik ilgi, kamēr beigsies ar ko..
Interesanti, kas noticis ar viņu, nodomāja Māris, kas tik pat ilgi ir sēdējis uz tālākā parka soliņa un lasījis grāmatu, ik pa laikam paveroties uz meitenes stāvu. Viņš bieži nāk uz šo parku, lai vērotu cilvēkus. Grāmatas līdzņemšana kalpo tikai kā pašapmāns, ne nu viņš to lasa, ne nu kā. Jo uzrodoties pirmajiem garāmgājējiem, tā automātiski paliek rokās dziļā aizmirstībā nepāršķirta. Kā ierocis pie kā pieturēties cilvēku izzināšanas eksperimentos.
Cilvēki. Viņam patīk skatīties kā tie plūst savā ikdienas ritmā steidzīgiem, gurdiem vai ņipriem soļiem. Katrs cilvēks, kas paiet viņam garām, nepacēlis galvu un neieskatoties viņam acīs, rada tādu kā savstarpēji neizteiktu noslēpumu - mēs būsim tikušies, bet mēs iespējams to nekad neatcerēsimies, jo acis vienam no mums ir bijušas nodurtas, bet otram acumirkļa spēks gaist ātri. Taču mēs nekad vairs nebūsim svešinieki.
Meitene pēkšņi piecēlās kājās. Norausa no svārku aizmugures pielipušos zāles stiebrus un vēlreiz veltīja dziļdomīgu skatienu ūdensvirsmai, kas viļnojās ar paklausīga zīda kustībām rāmos vilnīšos, līdz uzradās pāris ūdensmērītāji. Māris uzmanīgi vēroja ik katru viņas kustību, līdz meitene pagriezās un virzījās pa taciņu vientuļā grāmatas lasītāja virzienā. Ejot garām Mārim, viņa pacēla nolaisto galvu un ieskatījās puiša acīs. Viņas acis bija skumji zili zaļas kā tirkīzs. Divi skaisti, skumji tirkīzi, kas sekundes simdaļas padarīja par pirmsvētras lagūnu. Puisī kaut kas pātrūka.
19.06.08. "
 
     Post
 
   
04:52pm 31/08/2017
 
music: dohertijs
vai redzi, dzirdi? - redzu,dzirdu.
vai zini? - zinu.
vai atceries? - atceros.
vai gribi? - gribu.
vai vari? - jā jā jā.
vai tiešām? - hm.
vai vai?! - ak vai.
 
     Post
 
   
10:56pm 07/05/2017
 
music: max richter
up and down..un tā visu laiku..tas normālā situācijā nav man..neesmu down cilvēks..
..
pēc kārtējā down manā vacapā ir palikusi tikai pulsējoša sirds..
dammn. šķiet sekos ilgāks un dziļāks down.
 
     Post
 
   
11:23pm 24/03/2017
 
music: junip
guli zālē. acis vaļā. smilga duras vaigā. spīd saule. un vējš dzen mākoņus. ātri. ātrāk.
nē..nē, nē, nē.
tās jau manas domas. ātri. ātrāk.
 
     Post
 
   
10:57pm 24/02/2017
 
music: radiohead
kaut kur bija rakstīts, ka kaut kādas tur organizācijas veiktajā pētījumā atklāts, ka saulei spīdot cilvēka ausī palielinās laimes hormonu izdalīšanās un cilvēki jūtas labāk..
man te beidzot spīd saule pa logu..
un spīd tieši ausī..
bet labāk es nejūtos..
iespējams pie vainas tas, ka logiem pirms nedēļas uzlīmēja no ārpuses to pretterorisma plēvi..
vai varbūt tomēr tas, ka neredzēju smaidu tavās dziļajās acīs šorīt?
 
     Post
 
   
10:00am 23/01/2017
 
music: agnes obel
2016.gada nakts no 12. uz 13.novembri ..
 
     Post
 
   
01:40pm 25/10/2013
 
music: john cage
skriešana ir mana meditācija..
 
     Post
 
   
10:04am 27/05/2013
 
music: nine inch nails
Let's rock! I've got good news. That gum you like is going to come back in style.
 
     Post
 
   
10:20pm 22/03/2012
 
music: these new puritans
atcerējos citātu no sestdienas gusgusa..
"kad man piedzims bērns un es gribēšu lai viņš perfekti dejo, es viņam došu vārdu Māris"
 
     Post