Sunītis bez kabatām

Hmmm! Kā lai zin kā ir labāk....
17.4.08 17:30
Aizvaino tas ka sāk dirst par to ka centies saprast situāciju, kura radās kaut kādu nezināmu apstākļu dēļ.
Darbā mans projekts tiek nodrukāt ne tā kā to vajadzēja, tad to operatīvi pārdrukā, un atkal atsūta ar to ka nav pielikta vēl viena detaļa pareizā krāsā. Nu lūk zvanot ražotājiem jauki un iejūtīgi centos noskaidrot kas ir noticis (piezīmēšu ka vispār neuzbraucu un tādas domas pat nebija). Un te pēc kāda laika izsauc priekšniece pie sevis un sāk izjautāt kur ir tas pārpratums radies????
Nu lūk man vienkārši sevis ir žēl ka cenšos izturēties jauki un saprast apkārtējos...

Bet pats galvenais ka man nav iekšējās šaustīšanas kāpēc vispar zvanīju un vispār kaut ko skaidroju. Jo aizejot pie priekšnieces uz kabinetu izskaidroju situāciju no sava skatu punkta. Un ir parādījusies vēl lielāka iekšējā pārliecība, ka ja esi visu izdarījis pēc tīrākās sirdsapziņas un nav nevienam jāmelo kāpēc darīju tā vai šitā...
6 raksta ir doma

17.4.08 17:49
MĀCĪBA - DARI KO DARĪDAMS, VIENMĒR PRIEKŠNIEKU ACĪS BŪSI VAINĪGAIS!
oj, sabļāvos :D
tāpēc labāk nevajag pārāk censties, tāpat to neviens nenovērtē, īpaši jau mūsu kantorī.
Atbildēt

17.4.08 18:39
Vai arī citreiz novērtē ne visus, kas to būtu pelnījuši. Varbūt pat vairāk par novērtētajiem.
Vot man līdz šim gan kaut kā ir tajā ziņā veicies. Visos darbos esmu ticis pozitīvi novērtēts. Un visus darbus esmu arīdzan piekāsis ar aiziešanu. Un pamazām iet uz to, ka šis nebūs izņēmums.

Vot tā.. Tevi novērtē, novērtē, a tu paņem un dunci mugurā iedur :) Nu vēl jau nē.
Atbildēt