es tā sapratu,ka tas hit counteris ne velna neskaita. mēsls, man patīk,kad skaita.
klases biedrs vakar bija malacis un ejot (!?) salauza kāju. šodien piecu meiteņu kompānijā gājām par viņu priecāties uz slimnīcu. divas stundas norēcām slimnīcā, un ar kājiņām gājām atpakaļ uz pilsētu. protams man paspēja sasalt/nosalt/iesaldēties visi locekļi un orgāni, jo šeit nav nekāda rīga, šite autobuss ir jāgaida nolādētas divdesmit piecas minūtes (lai arī cikos Tu būtu pieturā),un šitajā super zaķīgajā laikā autobuss ir tik piebāzts, ka jāsāk domāt, vai labāk nebūtu jāgaida nākamais. (respektīvi-jāstāv vēl 25 minūtītes pieturā. kāpēc gan ne, galu galā arā bija tikai mīnuss 9 grādi pēc celsija un jūtīgi man bija vesela puse manu locekļu.)
sen zinām fakts,ka jelgavā nedzīvo līdz galam veseli cilvēki, bet nu šis jau pārspēj visas robežas. gājām pāri tiltam un uz Lielupes sēdēja kādi trīsdesmit bļitkotāji (ekskjūzmī, zemledus makšķernieki). un galvenais,ka visi vienā čupā. vienkārši smieklīgi. ļoti atvainojos,ja šo lasa kāds zemledus makšķernieks, bet kaut ko tādu darīt ir negudri. diez bļitkotājiem vajag makšķerēšanas licenses?
ak, man taču nav ko rīt darīt. ā jā parezi, lai kaut ko darītu taču vajadzēja naudu. neesmu neko tik sen darījusi,ka tas man piemirsās. bet arī ar naudu man nebūs ko darīt. apburtais loks.

ļoti svarīga šodienas informācija - es no rīta autobusā sēdēju blakus urālam. un arta angļu valodas stundā izsecināja,ka urālu kalni ir metafora. un lai ko arī neteiku fizikas skolotājs, mēs esam gudras. vai arī nē.