Tā jau man likās:
Psychiatry anchors a medical-prison-industrial complex in which interlocking health care and criminal-legal systems privilege corporate profit-making, and in which the only place Americans are guaranteed mental health services is in jails and prisons.5 An estimated ten times more people with serious psychiatric diagnoses are incarcerated in prisons than in the remaining state mental hospitals of the United States, making the carceral system the largest provider of public mental health care in the country.6
https://direct.mit.edu/daed/article/152/4/75/118235/Rethinking-Psychiatry-Solutions-for-a-SociogenicEsošā psy pieeja ir kalpot ekspluatējošiem biznesiem un primitīvo biznesu interesēm aicinot adaptēties un samierināties ar to prasībām. Vai rakstā ieteiktās pieejas "collective healing approaches, ranging from harm reduction centers to community gardens" ir risinājums - grūti pateikt. Varbūt, ka cilvēki negrib kašāties "kopienas dārziņā", bet grib taisīt raketes (visādas) utt. Un tieši tas viņus dziedina? Un psihiatri, kas nekad nav sapratuši radošā/inženierējošā prāta vajadzību darboties, radīt un risināt, nemaz nevar aptvert prasmīgā un saprātīgā cilvēka dabu? Varbūt kasīšanās dārziņā (un sociālā uzņēmējdarbība vispār) ir vēl viens industriāls mēģinājums pielāgot cilvēkus ekspluatējošiem mehānismiem?