| 3:19a |
Interesanti, ka šajās dienās runā par aristopopulisma nepieciešamību. Un tad atrodas ticīgi, konservatīvi utml. cilvēki, kas lieto jēdzinu "kopējais labums", "kopīgais labums", common good. Bieži vien šis ir vienīgais saturs viņu ekonomiskā piedāvājumā. Un viņi to uzsver, it kā tas būtu kaut kas ļoti svarīgs un iekārojams, it kā cilvēki pēc tā tiektos, it kā ar to varētu aizraut cilvēkus un tas varētu būt arguments.
Šaubos, vai viņi maz paši saprot, cik ierobežots un neinteresants ir kopīgā labuma jēdziens, kaut kas par publiskām precēm un pakalpojumiem. Kurus interesē sabiedriskais transports? Kurus interesē tie masīvie zemes darbi stacijās, kas tagad notiek Rail Baltic ietvaros pilnīgi bez jēgas, radot vien kaut kādu estēstisku vērtību, kuras vietā cilvēki noteikti izvēlētos kaut ko citu, ja vien viņi varētu izvēlēties kam atdot savu nodokļu naudu. Protams, daži uzvārās.
Šie konservatīvie cenšas maldināt cilvēkus, kuri kopīgā labuma jēdzienā vēlas saklausīt lielāku taisnīgumu, vienlīdzības un iespējas, bet kopīgais labums galīgi nav par to. Tas daļēji ir par iespējām, bet konservatīvie parasti ignorē izaugsmes, cilvēkattīstības pieeju (izņēmums, protams, ir elitārisma uzturēšanu pašās labāko aprindu ģimenēs), līdz ar to konservatīvo politiki un domātāji pat iespējas nebūs gatavi dot tautai. |
| 3:46p |
Labi, labi. Bet kapitālistiskā sabiedrībā nodokļu un valsts ieņēmumu sistēma ir veidota tā, ka izdevumi kopējā labuma finansēšanai var rasties tikai no palielināta privātā labuma. Un šo cēloņsakarību neņem vērā nedz aristopopulisti, nedz progresīvie. Ja to neņem vērā, tad varas misija izvēršas tērēšanā un to māk visi.
Citās ziņās. Ir aizdomas par to, ka konservatīvie, ietērpjoties tumšās žaketēs un dodoties uz savām konferencēm, jūt tos pašus taureņus, kņudēšanu, gaviles un socializēšanās alkas, kuras piedzīvo roze/elegante ar pilnīgi trakām spicenēm bradājot pa peļķēm un stāstot par to. Slapji, slapji. |