Citās ziņās. Kaut kad ap covidu vai pēc tā mani sāka izbesīt tas, ko identificēju kā fatigue pat pie nelielākām slodzēm sportā vai endurance sporta nepanesamība. Sirdij esot labi, ja slodze sasniedz sviedru un elsošanas līmeni, bet man šis līmenis nepatīk, nerada prieku. Agrāk vēl kaut kā.
Cik esmu meklējis netā zāles, that would make the sports and exercises enjoyable and boost the tone of the muscles, craving for the sports and that would make the endurance sports likeable tad parasti ir vai nu aminoskābju (kurus nezkāpēc sauc par proteīniem, tas nav godīgi, tie ir triviālie proteīni) un cukuru kokteiļi vai arī fiksie hormoni, kuriem ir pasmagas sekas.
Līdz šim nebija izdevies atrast pat zāles izstrādē vai klīniskos testus.
Šodien uzgāju šo brīnumu
https://www.salk.edu/news-release/exercise-pill-boosts-athletic-endurance-70-percent/ bet pētījuma vienīgais industrijas partneris (Ipsen Bioscience) šo tā arī neturpina.
Laikam ar sporta zālēm ir tās pašas problēmas kā ar antiaging zālēm (senolītiķi, telomēru pagarināšana, daļējā pārprogrammēšana), proti, "medicīnas zinātne" joprojām sporta aversion un vecumu neuzskata par slimībām. Bet stipras zāles drīkst taisīt, laist uz klīniskiem testiem un cerēt uz apdrošinātāju apmaksu tikai tad, ja tās lieto kādas slimības ārstēšanai.
Antiaging saistībā par šo recenzētos žurnālos pa laikam ir diskusijas, ka vajadzētu vecumu deklarēt par slimību, tad to varētu arī mēğināt ārstēt.
Bet kamēr tas vēl nav noticis, tikmēr medicīna labākai dzīvei un jaunākiem gadiem stāv uz vietas. Nevis tāpēc, ka zinātne nespēj. Bet tāpēc, ka sabiedriskais viedoklis to ir apturējis.
Bez maz vai pašam jāsāk viss taisīt. Jāuzdizainē daži proteīni (testi, protams, uz sistēmbioloğijas modeļiem) un tad jāpiedāvā komercializācijai pa nez kādiem kanāliem.
---
Vēl citās ziņās. Esmu uzgājis divus politekonomijas žurnālus, kas ir saistīti ar Ķīnu un kas beidzot ir ļoti praktiski. Austriešu skolas kritika no skaitļošanas kompleksitātes un pirmajien principiem, tehnoloğiju faktora ņemšana vērā, Kapitāla analītiska formalizācija centrālo banku DSGE līmenī un tas viss bez pretenzijām uz galīgo patiesību un bez liekiem ideoloğiskiem ūdeņiem. Šis ļoti palīdz strādāt pie savām lietām, ja ir drošība, ka citi domā par sociālām sekām un lieto atbilstošus instrumentus.
---
Pavisam citās ziņās. Briselē streikojot sociālie darbinieki, jo pilsēta digitalizējas un klātienē nebūs jāstāv rindās. Cilvēki, kuriem būtu vajadzējis atbalstīt citus digitālā pārejā un kas varētu iegūt resursus no digitalizācijas, ir pret to. Atkal varēja labāk.