| 11:16p |
NYT pirmajā lapā šobrīd ir ziņa par tripledemic - respiratoro slimību (apaukstēšanās, gripa, +) vēsturiski nebijušu lēcienu. Liekas ticami. Pats arī mokos gandrīz jau mēnesi (man ir visas 4 covid potes). Kad dabūju amoskiklav, palietoju, tad gandrīz labi. Bet tad beidzas un atkal sākas kakla sāpes un diskomforts. Politico arī šodien raksta par anitbiotiku nepieejamību Eiropā, arī amixiclav. Viena liela, liela Eiropas aģentūra pētot un nesaprotot, kas notiek. Runā, ka darbinieku nozarē trūkstot. Mīklaini. Droši vien, ka biznesi ir saredzējuši iespējas pieprasīt subsīdijas un uzvārīties.
Klimata inženierija (climate engineering) ir legit klimata krīzes risināšanas instruments (kaut vai tā pati mākoņu radīšana), kuru jau vairākus gadus lieto gan Ķīna, gan Indija. Arī Eiropā ir uzsākti pētījumi, bet pagaidām tradicionālais zaļais lobijs ir ļoti pret, daži projekti pat apturēti. Skaidrs, ka Eiropai tas būs jāpēta un jārealizē kaut vai tāpēc, ka Āzijas lielvalstis šo instrumentu lieto un būs jāmeklē startautiska sadarība, lai valstis lietotu to koordinēti. Eiropai nebūs nekādu tiesību prasīt, lai Āzijas valstis aptur savas klimata inženierijas programmas, jo tas tomēr glābj cilvēkus no karstuma elles. Pavērsiens, ka klimata inženierijas rīki varētu tikti apzināti lietoti pret cilvēkiem - nu tā ir sazvērestības teorijas.
Jā, vīrusi lien genomā un to modificē. CRISPR un nupat ziņotā pretvēža gēnu terapija jau balstas tieši uz mākslīgi inženierētiem vīrusiem, ar kurām genoma redakciju nogādā un integrē genomā. Var jau būt, ka respiratorā tripledēmija ir neparedzētas mrns vakcīnu sekas, bet tad steidzīgi ir jāaicina talkā zinātnē un jārisina.
UBS ir kritiska par procentu likju celšanu. UBS norāda, ka cenu pieaugums ir lielu uzņēmumu peļņas maržu ekspansija un nevis objektīva nepieciešamība. Piem., UBS min, ka no pēdējiem 8 ceturkšņiem, tikai vienā ceturksņi strādājošo algas auga augstāk par cenu pieaugumu. Ilglietošanas preču inflācijai ir kritums gandrīz līdz normai. Centrālās bankas argumentē, ka darba tirgus esot pārkārsis un uzņēmumi ziņojot par neaizpildītām vakancēm. Bet UBS iesaka skeptiski novērtēt šo argumentu, jo reālās darbas samaksas stangnācija runā pretī šim argumentam.
Picērijā ir džekiņš ar business attitude, ļoti kārtīgs un profesionāls. Mani visu laiku moka doma, ka viņš gribēs izaugsmi. Vai nu picēriju biznesa impērijā, vai ārpus tās. Vai viņam būs iespēja pa vakariem mācīties, piedalīties projektus, audzēt spējas, lai pārietu uz profesionāļu vidu, uz kuru viņa draivs velk un kurai viņš ir mentāli piederīgs. Vai arī precarious jobs industrija viņu salauzīs un visi liberāļi nospļausies par viņa likteni, nerealizētiem sapņiem un samocīto dzīvi, kurā nav iespēju dzīvot labāk?
Anglijas veselības dienesta medmāsas streiko, jo algas niecīgas. Bet vadība saka, ka palielināt neesot iespējams. Nesaprotu, kāpēc vispār cilvēki streiko un prasa algas pieaugumu, bet tajā pašā laika parakstīties par Beznosacījuma pamatienākuma nevēlas. Viņi vēlas, lai tieši viņu darbu kāds īpaši subsidē, bet nevēlas, lai šīs subsīdijas būtu pieejamas visiem. Un visiem būtu jāsāk solidarizēties ar šādiem nozaru streikotājiem? Automatizācija un UBI ir risinājums un pretrunas/turbulences iezīmē problēmu loku, bet risinājumu spītīgi izvēlas neviens neredzēt.
Eiropas tehnoloģiju industriju bremzē konkurences dievināšanas. Konkurences uzturēšanas dēļ Eiropā nedrīkst būt nedz state aid (līdz ar to lielas industriālās politikas instrumentu klāsts nav pieejams), nedz lielas uzņēmumu apvienošanās un mēroga efekti. Bet tajā pašā laikā Eiropas fondi "investē" visādās zema līmeņa sociālās programmās, piem., uztur amatnieku koka lellīšu darbnīcas, lauku tūrismu, nožēlojamus vietējos kolektīvus - tur cilvēkus reģionos un primitīvās nozarēs. Loģiskās būtu bijis darīt visu, lai cilvēki dodas uz tehnoloģiju un medicīnas nozarēm un rada labumus.
Un konkurence jau arī ir daudznozīmīga. Konkurence ir OK, ja labi dzīvojošs profesionālis sacenšas ar citu labi dzīvjošo profesionāli. Bet konkurence nav OK, ja vien viens profesionālis dara visu iespējamo, lai otrs jaunulis netiek pie izglītības un prasmēm (kā ārsti Latvijā), resp., paplašināta konkurences cīņā nokauj konkurentu pirms viņš vispār kļuvis par tādu. Un kapitālistu sabiedrībās pastāvošā škiru sistēma un zināmie mobilitātes ierobežojumi ir tieši par šādas nozīmes konkurenci. Un tas tiešām ir bezjēdzīgi.
Jau vairākas dienas ir low mood, redzot, cik slikti politiki izturas pret LGBT. Vienmēr esmu ticējis, ka ekonomiskās lietas ir primārās un LGBT kopienai savs akcepts ir jācenšas vairot atbalstot sabiedrības turības un ekonomikas modernuma pieaugumu. Tas tālāk veicinātu toleranci. Bet kad ir realitātes pārbaude kāda politiskā lēmuma pieņemšanas laikā (kā tagad ar partnerattiecību likumu), tad tomēr lēmums ļoti, ļoti grauž. Saprotu, ka lēmums ir taisnīgs. Liberāļi Latvijā ir pārak maz (gandrīz neko) darījuši, lai šeit būtu moderna un labklājīga sabiedrība un līdz ar to tolerances trūkums ir zināmā pērā pelnīts. Saprotu. Bet grauž vienalga. |