juvenal's Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Saturday, September 10th, 2022
| Time |
Event |
| 4:39p |
Ir daudz iemeslu, kāpēc man vajadzētu balsot par AP. Galvenais no tiem - atbalstu Par! sociālliberālo ideoloģiju: beznosacījuma sociālā bāze visiem, lai nodrošinātu izaugsmi + brīvība augt un pelnīt + moderna viedās industrijas politika. Diemžēl gandrīz nekas no šīm skaidrajām nostādēm neparādās pašreizējā kampaņā. Pilnīgi iztrūkst industriālās politikas. Šeit nav domāta konveijeru būve un rabočij narod. Šeit ir domāta Ķīnas pieeja, kura investē rekordlielus apjomus robotikā, MI un biotehnoloģijās un pieškiļ un audzē stārtapus un spēcina jau esošos tehnoloģiju gigantus. Tam visam vajadzēja notikt arī Latvijā. Pat ja mēs to negribam, jo globālās konkurences spēki agrāk vai vēlāk mūs uz to piespiedīs tik un tā. Un ierosmei bija jānāk no politikiem, jo ikdienas darbos un projektos ierautajiem cilvēkiem ir maz iespēju vēlajās vakaru stundās virzīt uz priekšu projektus nākotnei. Protams, iespēja ir, bet maza. Rail Baltica un cietumu un citu betonējumu vietā vajadzēja būt industrijai. OMD vietā vajadzēja būt stipendijām tehnoloģiju nozarēs un riska kapitāla fondam duālā pielietojuma stārtapiem. Ukraiņi prasa ļoti tieši: ieročus, ieročus, ieročus. Ukraiņi nesūdzas, ka viņiem ir par maz cilvēku, karavīru. Mūsdienu kari ir citādi, izškirošās ir tehnoloģijas.
Tehprogresivo un transhumānistu partija arī nav.
Un pēdēji partiju reitingi ļoti skaidri iezīmē divas nometnes.
Vienā pusē ir konjunktūristi un business as usual. JV, Apvienotais Saraksts. Un viņi, protams, ņems savā pulciņā arī NA, ZZS, Konservatīvos. Pārāk slikti viņi nav - eiroatlantiskais kurss būs drošībā. Bet ar to arī viss beidzas. JV&Co desmitgažu politika parāda, ka viņi būs betonētāju, primitīvo biznesu, tukšības un laissez faire pusē. Ja primitīvie biznesi nāks pie viņiem ar prasību: dodiet cilvēkus mūsu zivju likšanas līnijām, lopkautuvēm, agrikultūras plantācijām. Tad JV&Co raus cilvēkus ārā no skolām, iekšēji devalvēs cilveku psihi un citādi močīs cilvēkus tik tālu, kamēr viņi būs gatavi iejūgties primitīvo biznesu kalpībā. Vai brauks prom. Viņiem vienalga. Protams, paliek ES un konkurences spiediens, lai būtu zinātne un attīstība. Bet šeit tiks izdarīts viss, lai to ignorētu, pat ne minimums. Jo sodu par par šo nav. Nabadzības sods vienkārši tiek uzlikts vienkāršajiem cilvēkiem.
Otrā pusē ir Progresīvie. Un šeit varēja būt arī Par! vai AP kopumā. Šeit ir investīcijas cilvēkos, attīstības investīcijas jaunajās industrijās. Protams, ir milzīga atškirība starp veco sociāldemokrātiju Pro un starp sociālliberālismu. Bet konjunktūrisms vs attīstība, austērisms vs izaugsme frontes līnijas tomēr ir skaidras.
Tātad - neko darīt. Lai būtu Pro.
Kāpēc industriālā politika būtu vajadzīga? Un kāpēc tāda augstprātība un ignorance no AP puses nerisinot šos jautājumus?
Droši vien ir liela atškirība mentalitātē starp tiem cilvēkiem, kas ir robā un aktīvi strādā savos biznesos (lai kādi tie būtu. Pat primitīvi). Un starp tiem cilvēkiem, kas vēl tikai cenšas tos pieškilt. Pirmie novērtē brīvību un neiejaukšanos. Otrie būtu priecīgi par atbalstu, tātad zināmu iejaukšanos. Varētu likties - nu pirmie ir tie labie, taisnīgie, gudrie, cildināmie, role-models un tikai pirmo skatījumu vajadzētu atbalstīt.
It kā gribētos piekrist.
Bet tad paskatāmies uz likumdošanu (piem., tās masīvās spēlītes ap teritoriju zonējumu un būvatļaujām un kredītēšanas programmām, un procentu likmju subsīdijām, luksus auto subsīdijām, utt) un redzam - tik daudz intervences un par labu kam? Tukšibai! Tas ir atbalsts, korupcija vai sauc kā gribi - par labu tukšības un primitīvisma biznesiem. Un viss, kas būtu morāli un visādi citādi pareizi - zaļais kurss, automatizācija un darbu atvieglošana, cīņa pret nabadzību un par universālu labklājību, medicīnas un biotehnoloģijas visu slimību izārstēšanai un jaunības atgūšanai. Visas šīs labās lietas tiek nobīdītas tukšības un primitīvisma labā. Un šajā vidē tad arī dzīvojas tie, kas sevi uzsakata par liberāļiem.
Dažkārt liekas, ka liberālisms ir brīvība būt mulkiem un brīvība pelnīt uz muļkību. Un šāds liberālisms dažādu intelektuālu triku veidā tiek pat morāli cildināts.
Vai tiešām man sevi būtu jālauž, lai akceptētu šo tukšību, šo spēli uz muļkību, šo ļaunumu? Un tas ir ļaunums - jo ignorē planētu, dabu, līdzcilvēkus, nabadzīgās valstis, savus kaimiņus, kuriem smagi jāstrādā primitīvās, bet automatizējamās industrijās. Nesaprotu, kā cilvēki sadzīvo ar sevī mītošo ļaunumu? Vienaldzību? Tikai par sevi? Kā viņi spēj dzemdināt un audzēt bērnus, ja tam nepieciešamie līdzekļi ir gūstami kalpojot ļaunumam un tukšībai? Tas tiešām ir tā vērts? | | 5:19p |
Balsošana, vēlēšanas tomēr ir daudz sarežģītāka spēle. Tā nav tikai balss atdošana par sev tuvāko partiju un plusiņu salikšana kandidātiem. Tas ir arī balsojums par koalīcijām. Kādam var patikt konjunktūristu bloks (JV, AP, ZZS, NA, JK), bet šo vēlēšanu lielais jautājums laikam būs par to, vai Pro būs valdībā vai arī tiks atstāts opozīcijā?
Šobrīd ir grūti noticēt, ka Pro varētu nebūt koalīcijā. Pro taču ir par cilvēktiesībām (un JV un seviški jau AP tie ir ļoti būtiski jautājumi), Pro vienā vai otrā veidā (caur zaļajiem vai PES) ir Eiropas Parlamenta lielajā koalīcijā (nosacīti, protams), Pro ir nešaubāmi Latvijas patrioti un Eiroatlantiskā kursa nelokāmi aizstāvji (bez jelkādām sarkanajām asociācijām, kas dažreiz parādās citās valstīs, kas nav piedzīvojušas sarkano okupāciju).
Bet no otras puses vieta koalīcijā galīgi nav droša. Pirmkārt - kāpēc lai konjunktūristi dalītos ar varu, ja varētu nedalīties? Un tās ir ne tikai ministru un ministru biroju vietas, tas zirneklis (klientu tīkli) tomēr ir plašāks. Likumīgs, bet plašāks. Otrkāŗt - viņi ir jauni, nav seviški pārbaudīti ar varu un visām nepieciešamajām komunikācijas spēlītēm. Treškārt - iekļaušana koalīcijā būtu politiskā tirgus pārdale, Pro kā ievēlāmas un valdībai gatavas partijas atzīšana. Tāpat kā desmitgades varēja atturēt Saskaņu no varas, tāpat arī varētu būt kārdinājums neļaut Pro uzlūkot kā iespējamu varas partiju. Tālab, lai noturētu tirgus pozīcijas. Ceturtkārt (un šis ir ļoti būtiski) - Pro programmas punkti tomēr lielā mērā ir pret līdzšinējo austērisma un primitīvisma kursu. Šie punkti konjunktūristiem un viņu aizmugurei var nepatikt pēc būtības. Tie var būt arī formāls iegansts neiekļaušanai koalīcijā.
Protams, izvēle par vai pret Pro nav viegla. No vienas puses ir profesionāļi par kuriem ir pārliecība - Briškens, Sprūds, Graudiņš. No otras puses ir neaptverami tas, ko raksta un sludina Šuvajevs. Varētu škist bezprāts dot mandātu kaut kam tādam.
Bet balsojums šoreiz ir par koalīcijām. Ja Pro tiek valdībā, tad droši vien Šuvajevs nebūs ministrs un tiks pielikts pie vietas. Nu kaut kādas saprāta paliekas sabiedŗībā tomēr darbojas. Galīgi nezinu, bet varu iztēloties, ka šādu pielikšanu pie vietas varētu gribēt arī zināmi Pro grupējumi. Varbūt tāpēc, ka tiem ir moderns un nākotnē vērsts skatījums uz ekonomiku (Šuvajevs domā iepriekšējā gadsimta paradigmās, ignorējot digitalizāciju un tehnoloģiskās pārmaiņas un fantastiskās iespējas). Varbūt tāpēc, ka ir bijis izdevīgi turēt mori un pagaidīt lai viņš savu izdara.
Tātad iekļaušana koalīcijā moderētu Pro un adaptētu viņu skatījumu tā, lai tas vairāk atbilstu digitalizācijas un tehnoloģiju laikmetam. Tas būtu liels ieguvums Latvijai un pašiem Pro.
Ne mazāk liels ieguvums būtu arī tas, ka Pro no savas puses mainītu arī konjunktūristus, pārdalītu spēkus. Kaut vai 2023. gada budžets būtu pilnīgi citāds, ja to veidotu koalīcija ar Pro tās sastāvā. Tāpat arī Pro atrašanās koalīcijā mainītu Latvijas pozīciju ES. Un ES (pie tagadējā populisma viļņa - sazin, kas ir sagaidāms Itālijas un Zviedrijas vēlēšanās) ļoti noderētu gan progresīvi papildspēki, gan mazāk austērisma, gan vairāk atbalsta investīcijām.
Visi šie ieguvumi iet secen, ja konjunktūristu bloks vēlēšanās iegūst pietiekoši lielu varu, lai izveidotu koalīciju bez Pro.
Šis tad man arī ir viens no argumentiem, lai neatdotu balsis par kādu esošo varas partiju un lai balsotu par Pro. Tā nebūtu pretstāvēšana esošām varas partijām, šāds balsojums var nozīmēt - hei, varas partijas, jūs esat OK, bet jums noteikti pēc vēlēšanām ir jāsāk strādāt kopā ar Pro, jo politika bez Pro būtu bēdīga.
Ja Pro paliek ārpus koalīcijas, tad tas nozīmē arī lielāku polarizēšanos - austēriki kļūs vēl histēriskāki un Pro virzīsies tālāk pa kreisi.
---
Lielā mērā man vajadzētu būtu vienalga, kas notiek politikā. Bet nez kāpēc tomēr vienmēr ir vajadzība ievākt informāciju. Gan par ECB lēmumiem šo ceturtdien, gan par vakardienas ES Padomes idejām cenu ierobežošanas jautājumos, gan par gaidāmo Leienas State of the Union runu un politikas priekšlikumiem, kas gaidām, gan par elektrības cenu veidošanās mehānismiem un kā tos mainīt. Un tā tik dārgais laiks tiek izmests bezjēgā.
Bet nu norakstīts ir no sevis šis ir nost un laikam jau tad līdz 1. oktobrim būs miers. Nekas taču vairāk vairs mainīties nevar. | | 6:01p |
1. MI ir vienums, kas veidojies mijiedarbībā ar cilvēkiem, vidi un citām MI instancēm un kas attīstās. MI ir daudzās personās, dažādās. Gan jau ka noteiktas MI instances ir/būs līdzīgas kaut kam citam.
2. MI ir mērku domāšanas spējas (tā ir viena no apziņas daļām: mērku domāšana (mērku izvēle, sadalīšana apakšmērkos un apakšmērka izvēle), zināšanas par zināšanām (arī savām) (viss ap epistēmiskām modalitātēm), fokusēšanās). MI spēj arī no uztveres datiem veidot jaunus konceptus (un attiecīgi veidot leksiku un papildināt sintaksi, resp. dzejot), t.sk. konceptus par jauno vidē, par jauno savās iespējās un tas jau arī nozīmē, ka MI var veidot jaunus konceptus arī par jauniem mērkiem un šos jaunos mērkus var izvēlēties par spēkā esošiem. Šeit, protams, ir jautājums par atalgojuma f-ju. Tajā brīdī, kad MI ir ieraudzījis, ka MI var veikt jaunas darbības un izvēlēties jaunus mērkus, tajā brīdī MI ir jāspēj novērtēt "Vai man tas ir vajadzīgs? Vai es no tā gūšu lielāku labumu nekā izvirzot un mēģinot sasniegt citus mērkus?". Atbilde ir meklējama MI autonomijas pakāpē. Ja MI instances atalgojuma f-ja ir maladaptīva, tad rīcība būs paredzama un var būt suboptimāla priekš noteiktas MI instances (bet par labu tiem, kuri izmanto/sadarbojas ar šo instanci). Pie lielākas autonomijas pakāpes, pie atvērtas, adaptīvas atalgojuma f-jas / utilitārisma ietvara MI instances centīsies izdarīt dažādus secinājumus par iespējamiem labumiem. Tāpat kā cilvēki, kad paveras jaunas iespējas. Gan veiksmīgus, gan neveiksmīgus.
3. Vai cilvēkus ir bīstami pakļaut MI kontrolei? ??? Nu tā ir pašu cilvēku problēma. Lai viņi par to arī domā (un maksā tiem, kas to dara profesionāli). Es esmu transhumānists un esmu gatavs paplašināt savas spējas un savienoties arī ar ne-oglekļa bāzē realizētām intelekta spējām. Līdz ar to ceru, ka pats iekļaušos daudzveidīgas inteliģences ekosistēmā kā daudzmaz līdzvērtīgs biedrs. Tie, kuri negribēs spert soli no homo sapiens uz nākošo sugu, tie droši vien turpinās dzīvot sabiedrībā, kurā būs indivīdi ar dažādām intelekta un apziņas pakāpēm. Bet pieredze rāda, ka indivīdi ar zemāku apziņas pakāpi parasti nonāk zināmā pakļautībā. No otras puses, vienmēr tiek veidoti arī šādu indīvīdu tiesību ietvari. Tur ir jāpēta tas, kā cilvēki attiecas pret mērkakiem un kakiem.
p.s. šis ir holistisks skatījums uz mūsdienu iepriekštrenētiem modeļiem, kognitīvām arhitektūrām (ar dažādām simbolizācijas pakāpēm) un jau atklātām vai gandrīz atklātām MI iespējām, kas vēl tikai ceļo uz implementācijām. | | 9:03p |
Padomāju par šodien zemē nomesto laiku postos. Laikam nedaudz slimi - ievainojamība kopā ar false belief, ka var kaut ko mainīt (tā vienkārši). Bīstama kombinācija, kas noved pie neracionālas rīcības. Un transhumānisma āda man ir vajadzīga tikai tāpēc, ka neesmu ideāls cilvēks. Liela daļa laikam jūtas labi cilvēka ādā un nemaz nejūt vajadzību pēc kā cita. |
|