vārdu spēle...

var jau buut,ka depresiivais...
1/10/05 05:43 pm
Man nav paranoja. Vai varbuut arii ir, bet taa noteikti buutu mazaaka,ja kaads visu laiku man par to neatgaadinaatu. Pofig, tieshi vai netieshi. Jaa, es baidos, mazliet varbuut. Bet man NAV paranoja. Es nezinu, kas tas ir, bet es iznu, no kurienes tas naak. Var jau apgalvot, ka staaveeshana uz vietas taapat neko neatrisina, un baidiishanaas taapat neko neizbeidz, un es zinu,ka vairaak var ieguut paarvarot bailes un nesoties uz priekshu...zinu, zinu, ZINU. Bet ir gruuti... tik ljooti gruuti ir redzeet, vai sajust to, kaa pasaule paarveershas.negribot. negaidot.neplaanojot.avareejot. Ir aarpraatigi liela veelme izoleeties no domas, ka vinsh vairs nespeej staigaat. Taads pats kaa es. Vinsh – labais, jaukais, jaunais. Saveejais. Un ir starpiiba, sajuutaas jau nu noteikti, vai dzirdi zinjas, vai mazliet nojaushot, kas notiek blakus. Un bezjeedziigs jau ir jautaajums : “kaapeec?”. Un arii shii rakstiishana ir bezjeedziiga. Kaa taisnoshanaas manai dveeselei, kaa redzams un taustaams arguments. Bet bezjeedziigs. Kaa paranoisks sauciens nekurienee, kaa mierinaajums, ka notiek ne taa vien un daudz trakaakas lietas.Kaa blieziens pa galvu ar tekstu: pamosties, shii tachu ir dziive...visaadi notiek. Un katram reiz jaamirst. Visam savs laiks arii iespeejai nepalaist garaam laimi,kas pretiim naak.
8 comments Leave a comment

1/10/05 06:49 pm
es par to reizēm esmu padomājis, bet ļoti reti. kādas pāris reizes tiešām bīstamās situācijas, bet esmu secinājis, ka daudz labāk ir nebaidīties, jo tad pats jūtos droši, pārējie blakus jūtas droši un tas viss pasākumu kopumā padara drošu, jo bailes pielīp. ļoti ātri un pamatīgi. kā piemēram toreiz, Liepājā. tā ka baidīties ir pat mazliet egoistiski, ja man jābūt atklātam
Reply

1/11/05 09:58 am
jaaa,baidiities ir bezgala egoistiski.bet, kad saac, tad nevari apstaaties.sniega bumbas efekts.viena doma generee naakamo.

un man nav paranoja!!!un man NAV bail braukt kopaa ar tevi.:)
Reply