vārdu spēle...

īpaši
12/22/07 04:24 pm
reti, bet ir daži cilvēki,kuri man šķiet ir eņģeļi zemes virsū. skatoties uz viņiem ir tāda īpaša sajūta,ka kaut kas no viņiem strāvo. šodien viens no šiem eņģeļiem laulājās ar manu kolēģi. lieki piebilst, ka abi izskatījās skaisti, laimīgi un īpaši, kā jau kāzu dienā, bet kaut kas paties bija īpaši Īpaši. Tā atmosfēra, nepiespiestība, vienkāršums un mulsums. viņi paceļas kādus 3 cm virs zemes. skaties un raudi prieka asaras, redzot kā savienojas divas rokas tikai tāpēc, ka mīl. tikai tāpēc. tur nav ilgi dzīvotie gadi 'kopā', tur nav bērns, tur neslēpjas nauda. Viņš un viņa. viņš un 'eņģelis'. Kas man no tā? Es dabūju Ziemassvētku sajūtu un mieru. Tajā mazmazītiņajā vecrīgas baznīciņā, veroties sveču liesmās, eglītēs un klausoties ģitāras spēlē un dziesmās, klausoties katoļu priestera ārkārtīgi vienkāršo runu, personīgu un īpaši veltītu tikai viņiem. Vērojot draudzi, kurā viņi abi aktīvi pieder, un kas ir atnākuši uz laulību cermoniju pārņem sentimentāla sajūta un balta skaudība,ka šie jaunie, izskatīgie, labi situētie ir īpaši, jo viņiem pieder miers. Tāds miers un klusa laimes sajūta, ko var saņemt baznīcā. un tas vēlreiz ļauj pārliecināties par to,ka baznīcā neiet tikai sakumpušas nelaimes čupiņas ar rakstainiem lakatiņiem galvā. un katoļi ir familiārāki par luterāņiem. Un šis pāris man šķeit ir viss patiesāk laimīgākais no visiem, kurus esmu redzējusi precamies pēdējos gados.
īpaši!
0 comments Leave a comment