| 10:08a |
...
Šorīt nācu uz darbu un priecājos par klusumu un nosarmojošo zāli, un pēc aukstuma smaržojošo gaisu, un baltām, vertikālām dūmu strūklām no skursteņiem. Kā man patīk pliksals! Pliksals, nevis kailsals. Tā runāja mana omīte. Tik smeķīga valoda vairs nav dzirdama, nu, gandrīz nav dzirdama. Žēl... Un atjaunot to vairs nav iespējams. Viss tik sterils, tik pareizs, ka reizēm gribas vienkārši nolamāties. Tāpat vien, lai sajustu garšu mutē.:-) |