Poļiščuka:
“Par spīti tam, ka finansējums beidzās atradās cilvēki, kas ziedoja naudu un tāpēc teātri var tagad saukt par tautas teātri. Atradās sponsors, kas teica, ka vēlas mums uzdāvināt 100 tūkstošus latu. Vienkārši sponsors, vienkārši miljonārs. Tā nemēdz notikt. Viņš atnāca uz pēdējo koncertu, redzēja, kā mēs raudam un teica: draugi, es nevaru izturēt, es gribu, lai jūs esat un tāpēc dāvinu jums 100 tūkstošus. Dievs vienkārši palīdzēja".