Vienotības Solvita šodien nāca klajā ar šādām tēzēm:
""Iemesls [neiešanai koalīcijā ar SC], mūsuprāt, ir acīmredzams visiem - nacionālas valsts ideja nav pakļaujama riskam, jo riskam nevar tikt pakļauta valsts pastāvēšanas ideja. Šis tiešām ir vēsturisks un valsts pamata jautājums," uzsver Āboltiņa. "Ideoloģiskās pretrunas ar SC redzamas tieši valsts pamatjautājumā – izpratnē par Latvijas valsts vēsturi un turpināšanos, izpratnē par Latvijas mērķi – attīstītu nacionālu Eiropas valsti," viņa norāda.
Tāpat Āboltiņa uzsvērusi, ka nevienam atsevišķam politiskam spēkam nav izsniegts mandāts mainīt šo mērķi, jo saruna par to sabiedrībā nav notikusi, un neviens politiskais spēks šādu sarunu pirms vēlēšanām nav veicis. Viņa arī uzskata, ka neviena kaimiņvalsts Latvijas austrumos nav labs piemērs valsts attīstībai, un ir jātiecas uz Ziemeļvalstu piemēru.
"Tieši pamatojoties kopīgā izpratnē par valsts nākotnes modeli, ir jāliek pamats sabiedrības vienotībai. Latvijas sabiedrībai ir jābūt vienotai tajā, ka mūsu mērķis ir Ziemeļvalstu modelis. Neviena reforma nevar būt attaisnojums riskam, lai mainītu valsts virzību uz austrumiem," uzsver Āboltiņa."
Lai arī kāda man būtu nepatika pret SC, bet šī ir kaut kāda histērija. Un arī liekulība. Pirms vēlēšanām (palabojiet, lūdzams, ja kaut ko jaucu) V neizslēdza iespēju veidot koalīciju ar SC, protams, uz noteiktu nosacījumu pamata. Ja pareizi atminos, tad Dombrovskis minēja vismaz divus nosacījumus - okupācijas atzīšana un vienošanās par SVF programmas noslēgšanu un budžetu zem 3% deficīta. Cik var saprast, tad SC faktiski ir parakstījies šos noteikumus ievērot (ar visu tam līdzi nākošo Rubika-kubika vagoniņa atkabināšanu no SC). Un pēc tā visa man ir jāklausās šāds Solvitas sviests par "ideoloģiskām pretrunām" (atļausiet vaicāt - kādām tieši?), par riskam pakļauto nacionālās valsts ideju (kurš to grasās pakļaut kaut kādam riskam?), par kaimiņvalsti austrumos, kas, lūk, neesot labs piemērs valsts attīstībai (bet kurš saka, ka ir?) Ja reiz ir kādi iebildumu pret SC, tad varbūt vajag tos formulēt konkrēti, nevis kult kaut kādu lētu retorikas sviestu.
""Iemesls [neiešanai koalīcijā ar SC], mūsuprāt, ir acīmredzams visiem - nacionālas valsts ideja nav pakļaujama riskam, jo riskam nevar tikt pakļauta valsts pastāvēšanas ideja. Šis tiešām ir vēsturisks un valsts pamata jautājums," uzsver Āboltiņa. "Ideoloģiskās pretrunas ar SC redzamas tieši valsts pamatjautājumā – izpratnē par Latvijas valsts vēsturi un turpināšanos, izpratnē par Latvijas mērķi – attīstītu nacionālu Eiropas valsti," viņa norāda.
Tāpat Āboltiņa uzsvērusi, ka nevienam atsevišķam politiskam spēkam nav izsniegts mandāts mainīt šo mērķi, jo saruna par to sabiedrībā nav notikusi, un neviens politiskais spēks šādu sarunu pirms vēlēšanām nav veicis. Viņa arī uzskata, ka neviena kaimiņvalsts Latvijas austrumos nav labs piemērs valsts attīstībai, un ir jātiecas uz Ziemeļvalstu piemēru.
"Tieši pamatojoties kopīgā izpratnē par valsts nākotnes modeli, ir jāliek pamats sabiedrības vienotībai. Latvijas sabiedrībai ir jābūt vienotai tajā, ka mūsu mērķis ir Ziemeļvalstu modelis. Neviena reforma nevar būt attaisnojums riskam, lai mainītu valsts virzību uz austrumiem," uzsver Āboltiņa."
Lai arī kāda man būtu nepatika pret SC, bet šī ir kaut kāda histērija. Un arī liekulība. Pirms vēlēšanām (palabojiet, lūdzams, ja kaut ko jaucu) V neizslēdza iespēju veidot koalīciju ar SC, protams, uz noteiktu nosacījumu pamata. Ja pareizi atminos, tad Dombrovskis minēja vismaz divus nosacījumus - okupācijas atzīšana un vienošanās par SVF programmas noslēgšanu un budžetu zem 3% deficīta. Cik var saprast, tad SC faktiski ir parakstījies šos noteikumus ievērot (ar visu tam līdzi nākošo Rubika-kubika vagoniņa atkabināšanu no SC). Un pēc tā visa man ir jāklausās šāds Solvitas sviests par "ideoloģiskām pretrunām" (atļausiet vaicāt - kādām tieši?), par riskam pakļauto nacionālās valsts ideju (kurš to grasās pakļaut kaut kādam riskam?), par kaimiņvalsti austrumos, kas, lūk, neesot labs piemērs valsts attīstībai (bet kurš saka, ka ir?) Ja reiz ir kādi iebildumu pret SC, tad varbūt vajag tos formulēt konkrēti, nevis kult kaut kādu lētu retorikas sviestu.
3 raksta | ir doma
