Pirmkārt, dažādu vainu noteikti netrūkst nevienam - sākot ar attieksmi pret darbiniekiem, produktu kvalitāti utt. un beidzot ar to pašu drošību (Maksimas īrētais veikals zoļikā jau nav nekāds izņēmums). Otrkārt, piemēram, man boikotēt maksimu ir pagrūti, jo tad ir jāmet pamatīgs līkums, lai tiktu pie dienišķā rieciena. Maksima man riebjas, bet neko labu nevaru pateikt arī par citiem.
Bet pie reizes arī rodas zināms aizdomas par liekulību, ja materiāli visnotaļ pārtikuši personāži aicina boikotēt proletariāta un pensionāru veikaliņus.