Dziesmu Svētki mani atstāj pilnīgi vienaldzīgu. Tik ļoti, ka nebeidzu brīnīties par cilvēkiem, kas gatavi par diezgan ievērojamu summu iegādāties biļetes uz šo pasākumu. Pats pat savā laikā pa pusei piespiedu kārtā esmu tajos piedalījies (kaut kad 1991. gadā). Varbūt tieši tāpēc, jo cik atceros, tad gandrīz vai visi Franču liceja iemītnieki (kur mitinājās mūsu koris kopā ar citiem dalībniekiem) katru vakaru nedēļu no vietas lietoja dažādas apreibinošas substances un attiecīgi uzvedās. It kā pat brīžiem bija jautri, tomēr atkārtot neko tādu vairs negribas. Jā, un pa vidu tam bija arī daži koncerti, kuros nu negulējušam ar visnotaļ uzskatāmām paģiru pazīmēm vajadzēja dziedāt.