Taisnība, ar reliģijas palīdzību nevajadzētu apšaubīt zinātni. Ja ticīgais saka, ka zinātne lago tāpēc, ka zinātne, piemēram, nevar izskaidrot augšāmcelšanos, tad viņš lago. Ja ticīgais saka, ka gripas vakcīna "ir pret Dievu", tad viņš lago. Piemēram, tas pats Kirkegors nesaka, ka objektīvas zināšanas, zinātnes centieni, utt, ir slikti un pret Dievu, un apšaubāmi no reliģijas perspektīvas, gluži otrādi, lai jau viņi cenšas, jo, no vienas puses, lai vai ko viņi uzzinātu, viņi tāpat visai maz 'atšifrēs Dieva plānu', otrs, ja viņi savu pētījumu rezultātā var mazināt citu cilvēku ciešanas, kāpēc ne, un trešais - ka lai vai kā tiktu slavētu objektivitāte un zinātniskums (ko viņš sauc par world-historical thinking, jo Hēgelim bija gan vēsture disciplīna kā tāda (cilvēku darbības vēsture), gan dabaszinātnes kā gara darbības un attīstības vēsture) , tas nekādā ziņā nevar un nedrīkst tikt stādīts kā pirmais un prioritārais, jo Kirkegoram svarīgāks ir ētiskais un subjektivitāte, t.i. lai jau pēta un rosās, bet lai neaizmirst par sevi, ētisko un neizšķīst into the generality and world-history, proti, viņa attieksme vienkārši ir tāda, ka zinātne neglābs cilvēku un ka zinātne nav izšķirošais, jo viss attiecībā uz wold-historical ir only an approximation, kurpretī, teiksim, reliģiozajā un ētiskajā sfērā ir konkrētība un certainty. Tas arī viss, un viņš vienkārši kritizē pozīciju, kurā zinātniskums un objektivitāte tomēr tiek likta pirmajā vietā, un kritizē arī to, kad viss tiek pakārtots zinātniskajām patiesībām un zinātniskajai/vēsturiskajai atziņai, aizmirstot un noreducējot cilvēku pašu. Proti, pret to, ka zinātne varētu radīt aplamu un izsmeļošu priekšstatu par sevi pašu.
Cits ir tad, kad zinātne vēršas pret reliģiju, tad, protams, reliģiozajam cilvēkam kaut kā jāaizstāvās un šāda aizstāvēšanās varētu arī izskatīties, kā 'zinātnes apšaubīšana' .

Kas īsti ir sociāli konstrēts? Viens, ka mitoloģija/reliģija organiski ('dabiski'?) izaug un veidojas kā kāda sociuma sastāvdaļa, bet pavisam kas cits, ja Kims un banda speciāli izdomā (konstruē) it ka pseidomītus par dižā tautas vadoņa piedzimšanu, kur viņam runā putni, uzspīd saule, utt, ko tauta attiecīgi ar laiku kaut kā arī pieņem. Līdzīgi ar t.s. staliņlaiku dainām, kas apdzied labo dzīvi kolhozā - tās ir 'konstrētas', bet 'īstās' dainas, manuprāt, tomēr ir mazāk konstruētas, nebija. Tāpēc jautājums, kurā no šiem abiem īsti iederētos zinātne kā disciplīna, metode, utml.