Nu labi, es saprotu, ka par Self-Deception nevienam nav intereses; pieņemu arī, ka Kripkes opus magnum (kurš patiesībā nav nemaz tik magnum apjomu ziņā) visiem jau ir. Tomēr, kāpēc neviens nepavelkas uz Viljamsa grāmatiņu par Dekartu? Pirmkārt, tā ir viena no labākajām Dekartam veltītajām monogrāfijām. Otrkārt, tā nav vienkārši grāmata par Dekartu. Tā drīzāk ir grāmata par to, kas nodarbināja Dekartu.