čau, siena

1/1/08 01:47 pm
šodien te, kur es dzīvojos, ir īstā pirmā Dzelžinieka diena, tas ir tad, kad uzsnieg pirmais lielais sniegs, un visi vasarbrauči sakrīt grāvjos, Dzelžiniekam tad ir darbiņš, jo ar vasaras grāvjos kritušajiem Dzelžiniekam vairs nav, ko darīt, vispār mans mašiņš turās labi, jau izvizinājos, abs strādā, riepas turās un roceni ar var novilkt, buksēja un panēsāja ar pa bišķim, bet tas jau baltais prieks visā visumā
a vakar labi iesiluši bridām no lauku bodes uz lauku mājām pa sniegiem, bode, protams, jau bija ciet, tā kā pirkumus izdarīt nedabūjām, bet manā jakas iekškabatā bija aizķērusies šokolāde ar Stārastes zīmējumiem uz etiķetes, to man iedāvāja kolēģes mamma, kuru es, savukārt, biju pacienājis ar Putina Krieviju cietajos vākos, ēdām to pa ceļam tādu viegli iesalušu, un atcerējos jaunību, kad vazājāmies ar draugiem pa sniegiem un ēdām šokolādi, ko sauca par Hellas vai apmēram tā, tur iekšā bija tāds šķidrumiņš kā karamele vai kas, un tā sasalstot cieta kļuva kraukšķīga un īpaši labi garšoja, īpaši, kad tās ir brokastis ap četriem dienā, the skies are dark, they're dark but they're clear