čau, siena

7/27/06 09:35 am
vakar aiznesu ērikam smiltis, ko biju apdomīgi saslēpis starp kāju pirkstiem, un lielupes skudras, kas ar gudru ziņu bija salīdušas somā, bet tas nebija bez jēgas un nodoma, jo es gāju rādīt ērikam Piter FM, jo Piter FM ir mana šīsvasaras filma, un es viņu biju noskatījies jau aizvakar, forši, ka bez pretenzijām uz kādu tur mākslu, var uztaisīt kaut ko tik foršu un priecīgu, vienkāršu un pa īstam, ir gan ritms, gan dinamika, gan tēli, o, tēli - miliči un belašu pārdevējas, baznīctantes un bomži, un nekur nekādas morāles, tāds dzīvesprieks cauri visam, tie tur bija tie forever young cilvēki, par ko es vienreiz rakstīju, un viņi bija krievi, un man patīk krievi, un viss tas figļimigļi, un piter fm ļoti patīk, viņi mani aplaiduši ar dzīvesprieku, un tagad es iešu pilsētā un šķaudīšu, lai aplaistu visus citus, njenada pustih razgovor pra shastje, njenada - mi paplivjom pa volnam