May 14th, 2006

• 5/14/06 12:39 am
• pēdējās manu ekrānu apciemojušas "the gods must be crazy" un "nekromantik", nonācu pie atklāsmes, ka astoņdesmito gadu filmas ir smieklīgas pēc noklusējuma, komēdijas ir smieklīgas pat nesmieklīgajās vietās visu to frizūru, dekorāciju un stila pēc, bet šausmenes, sakiet ko gribat, šajā gadsimtā taisa daaaaaaaaaaaaaudz sliktākas, astoņdesmito gadu šausmenes ir pats labums - jēdzīgas, ņirdzīgas un šikas, atraktīvākā piemēra godu varētu dot Fredijam Krīgeram, bet Nekromantikā ir tiešām daudz romantikas, ko lieliski papildina muzikālais fons - kaut vai moments, kad pāris - puisis un meitene - romantiski skraidelē pa pļavu un spēlējoties mētā miroņgalvu kā bunbu, bet pati labākā epizode - uz veļas šņores izžautais beigtais kaķītis smuki pil vannā, kurā guļ galvenais varonis un apcerīgi pīpē, beigās vēl viens ļoti emocionāls moments - smeldzīgas mūzikas pavadījumā galvenais varonis guļ gultā, masturbē un beidz durot sev ar nazi vēderā, asinis pa visiem galiem (droši vien), es gan tagad sāku domāt, ka Nekromantika vispār nav nekāda šausmene, tā ir romantiska drāma, protams, par mīlestību, īsts briljants - viesiem var rādīt
• 1 piedūrāscepies, rausīt

• 5/14/06 09:56 pm
• šodien izgludināju kalahari tuksnesi, sīkā tūlīt brēks, ka tuksnešus neviens negludina, un es taščos no tā, ka viņa tā dara, bet tai pašā laikā uzstāju - ja arī līdz šim negludināja, tad tagad gludina, ekskavators pēc dīķa rakšanas bija izlīdzinājis makrokalnus un makrobedres, bet es šodien ar šķipeli un grābeklīti izlīdzināju mikrokalnus, mikrobedres un kurmju CELMUS:), neskatoties uz centieniem pāķos izveidot latvijā pirmo tuksnesi, cauri prāvajai smilšu kārtai jau spējuši izlīst pāris narcišu puduri, mazās zilās puķītes un reti zāles čemuri, bet gan jau ar lietu būs vēl un tad vēl un vēl, vienvārdsakot, nav ko trakot, pēc darbiem ar šķipeli uznāca tik salds miegs, ka ielīdu istabā, kurai durvis uz pagalmu vaļā, un nosnaudos uz dīvāna pāris stundas svaigā lauku gaisā, tas ir labi, jo tas nozīmē, ka šonakt varēšu iečolēt ko interesantu vai skaistu, atpakaļceļā bija jāpagaida ēriks, kurš ēda ceptus cīsiņus un olas pie vecāsmammas, un tā man bija lieliska iespēja palasīt atvudu, kas sen, sen nebija darīts, pirms tam rūpīgi nolaizīju lipīgo grāmatas vāku, tas garšoja pēc vīna, kas lijis ārā no manas gultas visu ziemu atvudai tieši ģīmī, dienas atziņa gan nav no atvudas, dienas atziņa ir - velosipēdu labāk vest uz jumta, drusku jau ir jebļa ar to mešanu un siešanu, toties pēc tam var ērti atlaisties mašīnas krēslā, izskatās sportiski un nav jāmin
• 1 piedūrāscepies, rausīt