May 12th, 2006

• 5/12/06 01:53 pm
• jau trešo nakti pēc kārtas skatījos Kill Bill, šī filma mani ļoti nomierina un saldi iemidzina, es vēl nespēju izskaidrot, kāpēc, varbūt tas dalījums daļās, struktūra, kārtība, sekošana mērķim, pārliecība, bezkaislīgās asiņu kaujas, nezinu, varbūt šonakt sapratīšu, kā jums bija ar Kill Bill?
• 10 piedūrāscepies, rausīt

• 5/12/06 05:29 pm
• manā maksimizētajā saulītē jauni maksimāli notikumi - pārdevēja oksana jaunā zilā formā ar baltu apkaklīti, gluži kā amerikāņu japīša līgava no koledžas, bet viņai kā zilacei - šatēnai piestāv daudz labāk par iepriekšējo sarkano formu ar rūtainajām piedurknēm, īsts maksimālais lidojums - kā es jums saku, uzsmaidīju viņai bonusā par šīm acij tīkamajām pārvērtībām, man arī tika bonuss - pērkot alu baltika un fettas sieru, dabūju divas maksimizētās končas no oksanas maigajām rokām, pēc maniem rēķiniem konču valūtas kurss ir - viens lats = viena konča, jūs gan mutē vēl neņemiet, pagaidiet, kad nodegustēšu es, trešais bonuss - nākot atpakaļ pie mājas stūra sētniece sveta laistīja zālāju, arī saposusies kā uz Uzvaras svētkiem, taisni pelēki svārki līdz celītim ar šķēlumu, pelēki rūtaina blūzīte ar balto apkaklīti, rudie ilgviļņotie mati sasprausti uz galvas ar sudrabkrāsas sprādzi, iesauļotas dzeltenbrūnas četrdesmitgadīgas sievietes kājas, labdiens un balti zobi atiežas smaidā specially for jumts, sveķiks mani it kā nejauši mazliet nokristīja ar savu svēto šļūtenes ūdeni, tad šausmīgi atvainojās, es smaidīju un teicu, ka bija gluži patīkami šādā pavasara tveicē, bet viņa sabaidīja, ka ūdenī esot kaut kādas speciālas minerālvielas, lai zālīte neizdegtu un labāk augtu, it kā vajadzētu ieiet dušā un nomazgāties, lai spalvas uz kājām nesazeļ kā orangutanam, bet es nevaru, nevaru to izdarīt - tas taču ūdens no sveķika šļūtenes
• 24 piedūrāscepies, rausīt

• 5/12/06 08:14 pm
• mana mīļākā kill bill epizode ir "wiggle your big toe!" mašīnā pussy wagon, kad līgava guļ pakaļējā sēdeklī, metode, ko likt aiz auss un izmantot
• 0 piedūrāscepies, rausīt

• 5/12/06 08:54 pm
• pirms pāris nedēļām noskatījos jan svankmajer filmiņu down to the cellar, kur maza meitene kāpj lejā uz pagrabu pēc kartupeļiem, ļoti skaista filmiņa, viegli biedējoša un šausminoša, ripojoši kartupeļi, aizdomīgi kaimiņu skatieni, detaļas, krāsas, leņķi parāda visas bērna iedomātās šausmas šī vienkāršā gājiena uz pagrabu laikā, sakārojās pabaudīt vēl kaut ko, bet viss pārējais ir kaut kāds citāds, ne tāds, varbūt vēl dimensions of dialogue, animēts gabals, interesanti parādītas cilvēku un ne tikai cilvēku attiecības, asprātīgi, oriģināli un mazliet šausminoši, īpaši otrās trešdaļas beigas un trešais periods, piemēram, divu māla cilvēku māla rokas mīca viens otra māla galvas, saplosa un apēd vai arī no māla cilvēka mutes izlien zobbirstīte, no otra cilvēka māla mutes izlien zobupasta, un viņi apmainās, un viss ir kārtībā, un tad nāk kurpe un šņores, un maize un sviests, bet gadās arī tā, ka no abām mutēm nāk tikai sviests un tad viss sasviestojās un cilvēki atkal samīcās viens otrā, bet alises brīnumzemē variācija toties konkrēti iesūkā, lai gan es dievinu kerola alisi un skatos tās ekranizējumus visās pieejamās variācijās, un tie pavisam īsie priekšmetu kustības klipiņi mani nemaz neparauj, tā ir ar to jan svankmajer, jāpaskatās vēl kaut kas, sadzirdēju uzbudinošo strūklas skaņu un palūrēju pār lodžijas malu, sveķiks joprojām laista to zāli, redz, mēdz būt arī tādi piektdienas vakari cilvēkiem, man bail iedomāties, kas par zāli tur izaugs
• 2 piedūrāscepies, rausīt