Kasabian.
« previous entry | next entry »
Aug. 16th, 2009 | 08:52 pm
music: Kasabian
Pirms gadiem 4iem man ieteica paklausīties Kasabian. Lai arī fakti liecina, ka es tāpat pie viņiem nonāktu, nekad neko nevar zināt... Tāpēc man labpatīk teikt, ka es zinu Kasabian, jo man Kristaps toreiz ieteica paklausīties. Tā kā manas attiecības ar Kasabian ir diezgan stabilas un iepriecinošas, es zinu, ka vajag pateikt: "Paldies, Kristap."
Atceros, kad iznāca "Empire", es to nopirku pirmajā nedēļā, un man ļoti nepatika. Pagāja ilgs laiks, Dobermann šķita lieliska dziesma, Shoot the Runner arī varēja klausīties, bet pats albums bija un ir ieradums nevis prieks. Pirmais albums tomēr bija pārāks.
Jāsaka, bija gadījies dzirdēt "Fire" un tas noteikti ir viens sasodīti labs gabals (pašai nāk smiekli par vārda 'sasodīti' izvēli, bet tas ļoti labi izsaka, ko par to dziesmu domāju), pilnībā atbalstu šīs dziesmas godpilno pirmā singla statusu.
Salasījos visādas recenzijas, kopumā tās bija ļoti pozitīvas; dažs labs pat sauca Kasabian kā šobrīd vienīgos īstos britu rokmūziķus, hmm, es neņemos spriest par šo, bet, jā, albums ir lielisks.
"West Ryder Pauper Lunatic Asylum" (neko sev nosaukums, eh?), (erm) tika lejupielādēts tikai aizvakar, bet tā arī nav ticis izslēgts. Reti ir tie gadījumi, kad katra dziesma man šķiet nozīmīgāka par visu albumu kopumā, līdz ar to arī nevarēju atturēties nepabubinot par katru atsevišķi. Nekad neesmu rakstījusi par mūziku, nekad neesmu jutusi vajadzību pateikt vairāk kā 1 teikumu par albumu, kur nu runāt par katru dziesmu atsevišķi. Bet te nu mēs esam.
Pirmā dziesma ir "Underdog". Pareizi, precīzi un spēcīgi.
Tad seko otrais singls "Where Did All the Love Go?", kas ir pieklājīga dziesma, pietiekami lipīga, lai tai arī kaut kas izdotos.
"Swarfiga" ir tāds savāds nez no kurienes uzradies instrumentāls iespraudums, kas man atsauc atmiņā Stīvu Zisū zilā halātā palēninātā gaitā atbrīvojam Belafonti, ak, nejautājiet, kā strādā mans prāts [piezīme: kurš ir redzējis Fantastic Mr Fox rullīti? Ir ko gaidīt, ir ko gaidīt...!!!]
"Fast Fuse" iesākas ļoti daudzsološi, pirmajā reizē nodomāju, ka tas ir jaunais "Club Foot", bet pēc pirmajām 30sekundēm kļūst par iepriekš-paredzamu-daudzreiz-dzirdētu neko.
"Take Aim" ir viena no retajām dziesmām, kurai nav nekā, pavisam ikdienišķs, pliekans skanējums, vienmēr tiek skipota.
"Thick As Thieves" ir kaut kas mazliet citādāks. Atgādina džentelmeņu klubu pilnu ar apaļiem onkuļiem, kuri piedūmakojuši, smagām koka mēbelēm pilnās istabas, ar cigāru dūmiem, kamēr pa vidu mēs pa vidu dejojam bugi-vugi. Es nevaru izskaidrot šo dziesmu, man tā šķiet ļoti oriģināla un neparasta.
"West Ryder Silver Bullet" kopā ar Rosario Dawson. Šai dziesmai ir intro, kas izklausās kā aizkadra stāstījums no kādas maz zināmas 70to gadu šausmu filmas, bet tikpat labi tas arī var būt īsts ne tikai pēc tāda izklausīties - lai vai kā - ģeniāls sākums. Šis gabals man atgādina Luna versiju "Bonnie un Clyde" (Irma Vep OST). Drūms nepareizas, slimīgas mīlestības formāts, bet skaisti tik un tā.
"Vlad the Impaler". Viņi varētu būt pēdējie bītņiki, bet viņi pārāk cenšas un tad sanāk nekas. Šī dziesma ir viss, kas man nepatīk "Empire", fui.
"Ladies and Gentleman (Roll the Dice)", lēns, foršs Kasabian. Es redzu to kazino, kurā viņš met tos kauliņus. Šī ir absolūti vienmērīga dziesma visā tās garumā nekas nemainās,bet šai dziesmai tas piestāv.
"Secret Alphabets" tāpāt kā Running Battle, izklausās ļoti down-beat, bet tā nemaz nav.
"Fire" ikreiz, kad tā skan, manas kājas nesas dejot. Nevaru neko padarīt.
"Happiness". Man patīk Klāsa Vāveres šūpuļdziesmu izlases un šī dziesma ir viena no tām.
Un tad vēlreiz par "Underdog". Savā ziņā atgādina to enerģijas daudzumu kāds ir dažai labai Muse dziesmai. Es uzskatu, ka šim ir jābūt 3. singlam, jo šai dziesmai ir visas iespējas uznest viņus tur, kur viņi vēl nav bijuši.
Atceros, kad iznāca "Empire", es to nopirku pirmajā nedēļā, un man ļoti nepatika. Pagāja ilgs laiks, Dobermann šķita lieliska dziesma, Shoot the Runner arī varēja klausīties, bet pats albums bija un ir ieradums nevis prieks. Pirmais albums tomēr bija pārāks.
Jāsaka, bija gadījies dzirdēt "Fire" un tas noteikti ir viens sasodīti labs gabals (pašai nāk smiekli par vārda 'sasodīti' izvēli, bet tas ļoti labi izsaka, ko par to dziesmu domāju), pilnībā atbalstu šīs dziesmas godpilno pirmā singla statusu.
Salasījos visādas recenzijas, kopumā tās bija ļoti pozitīvas; dažs labs pat sauca Kasabian kā šobrīd vienīgos īstos britu rokmūziķus, hmm, es neņemos spriest par šo, bet, jā, albums ir lielisks.
"West Ryder Pauper Lunatic Asylum" (neko sev nosaukums, eh?), (erm) tika lejupielādēts tikai aizvakar, bet tā arī nav ticis izslēgts. Reti ir tie gadījumi, kad katra dziesma man šķiet nozīmīgāka par visu albumu kopumā, līdz ar to arī nevarēju atturēties nepabubinot par katru atsevišķi. Nekad neesmu rakstījusi par mūziku, nekad neesmu jutusi vajadzību pateikt vairāk kā 1 teikumu par albumu, kur nu runāt par katru dziesmu atsevišķi. Bet te nu mēs esam.
Pirmā dziesma ir "Underdog". Pareizi, precīzi un spēcīgi.
Tad seko otrais singls "Where Did All the Love Go?", kas ir pieklājīga dziesma, pietiekami lipīga, lai tai arī kaut kas izdotos.
"Swarfiga" ir tāds savāds nez no kurienes uzradies instrumentāls iespraudums, kas man atsauc atmiņā Stīvu Zisū zilā halātā palēninātā gaitā atbrīvojam Belafonti, ak, nejautājiet, kā strādā mans prāts [piezīme: kurš ir redzējis Fantastic Mr Fox rullīti? Ir ko gaidīt, ir ko gaidīt...!!!]
"Fast Fuse" iesākas ļoti daudzsološi, pirmajā reizē nodomāju, ka tas ir jaunais "Club Foot", bet pēc pirmajām 30sekundēm kļūst par iepriekš-paredzamu-daudzreiz-dzirdētu neko.
"Take Aim" ir viena no retajām dziesmām, kurai nav nekā, pavisam ikdienišķs, pliekans skanējums, vienmēr tiek skipota.
"Thick As Thieves" ir kaut kas mazliet citādāks. Atgādina džentelmeņu klubu pilnu ar apaļiem onkuļiem, kuri piedūmakojuši, smagām koka mēbelēm pilnās istabas, ar cigāru dūmiem, kamēr pa vidu mēs pa vidu dejojam bugi-vugi. Es nevaru izskaidrot šo dziesmu, man tā šķiet ļoti oriģināla un neparasta.
"West Ryder Silver Bullet" kopā ar Rosario Dawson. Šai dziesmai ir intro, kas izklausās kā aizkadra stāstījums no kādas maz zināmas 70to gadu šausmu filmas, bet tikpat labi tas arī var būt īsts ne tikai pēc tāda izklausīties - lai vai kā - ģeniāls sākums. Šis gabals man atgādina Luna versiju "Bonnie un Clyde" (Irma Vep OST). Drūms nepareizas, slimīgas mīlestības formāts, bet skaisti tik un tā.
"Vlad the Impaler". Viņi varētu būt pēdējie bītņiki, bet viņi pārāk cenšas un tad sanāk nekas. Šī dziesma ir viss, kas man nepatīk "Empire", fui.
"Ladies and Gentleman (Roll the Dice)", lēns, foršs Kasabian. Es redzu to kazino, kurā viņš met tos kauliņus. Šī ir absolūti vienmērīga dziesma visā tās garumā nekas nemainās,bet šai dziesmai tas piestāv.
"Secret Alphabets" tāpāt kā Running Battle, izklausās ļoti down-beat, bet tā nemaz nav.
"Fire" ikreiz, kad tā skan, manas kājas nesas dejot. Nevaru neko padarīt.
"Happiness". Man patīk Klāsa Vāveres šūpuļdziesmu izlases un šī dziesma ir viena no tām.
Un tad vēlreiz par "Underdog". Savā ziņā atgādina to enerģijas daudzumu kāds ir dažai labai Muse dziesmai. Es uzskatu, ka šim ir jābūt 3. singlam, jo šai dziesmai ir visas iespējas uznest viņus tur, kur viņi vēl nav bijuši.