Vienalga - Vārīts pilnpiens.

Visu jau nekad nevar gribēt. Man ir sapņu darbs. Gadiem izsapņots un ģeniāls. Ārpus sapņu darba eksistē salīdzinoši mazāk kā iepriekš, jo maksā neko īpaši, bet tam laikam nav nozīmes, ja es no rīta pošos uz darbu un esmu laimīga. Es braucu autobusā un smaidu, jo es braucu uz darbu. Es tiešām neticēju, ka tas ir iespējams. Ceru, ka šī sajūta ir uz ilgu laiku.

Svētdien bija diskusija ar kolēģiem par kokakolu: vislabāk to ir dzert no stikla pudeles, bet tā kā tas ir salīdzinoši dārgāk un ne visur pieejams, tad otrais labākais variants ir bundžiņa. Visi piekrītoši māj ar galvu, pēc mirkļa smējāmies par to, ka it kā pieauguši cilvēki, bet sēž un spriež, kā labāk dzert limonādi.

The Music. Puikas vēl arvien ir labi. Tā kā vieta ULU bija nenormālīgi maziņa, skatuve maziņa, viss mazs, es maza, visi mazi, nejauši trāpījos pirmajā rindā. Nevaru sagaidīt Strenght in Numbers, jo visas jaunās dziesmas izklausījās fantastiski. Viens no labākajiem koncertiem līdz šim. Labākais no 3 The Music koncertiem pavisam noteikti. Redzēs, ko viņi rādīs 4.jūlijā Astorijā.

Diemžēl esmu nedaudz apslimusi ar mangām. Galīgi nelaikā, jāsaka. Tad, kad bija daudz cilvēku apkārt, kuriem tās bija, mani tas neinteresēja, tagad pēc Katsuhiro Otomo "Domu" izskatīšanas, radās liela vēlme pēc pilna "Akira" komplekta. It kā nepietiek neizlasītu grāmatu un nenoskatītu filmu, tagad vēl ar komiksiem krāmēšos... ejnusazinkātasbeigsies. Zinātāji man jau sastādīja sarakstu ar mangām, kuras vajag izlasīt/izskatīt. Tas ies blakus sarakstam par vēstures grāmatām un krievu literatūru.