Are you watching closely?

« previous entry | next entry »
Nov. 10th, 2006 | 07:11 pm
mood: is it any wonder?
music: is it any wonder?

The Prestige. Oh, dear... Juus tachu negaidaat, ka es speeshu sakariigi un normaali izteikties? Njemot veeraa to, ka Kristians un Hjuu ir vienaa filmaa. mmhmmmm... Piepulcinaam Deividu Boviju un Maiklu Keinu, rezhisoru neaizmirstam. Juus veel arvien domaajat, ka es esmu speejiiga normaali izteikties, nevis izdvest nevienam nesaprotamus, bet nepaarprotami sajuusmas vaardus un slavinaajumus. Saakot ar pirmo kadru, liidz peedeejai filmas minuutei man bija jaatgaadina sev, ka vajag elpot. Elpa aizraavaas, zhoklis atkaaraas, aciis paraadiijaas nedaudz traks spiidums. Taa nu ir patiesiiba. Taa nu ar mani kinoteaatrii notiek. Tie skaistie kadri, taa muuzika, kuras gandriiz nemaz nebija. Sizhets, kas ir desmit reizhu labaaks kaa graamataa. Es tieshaam pirmo reizi muuzhaa ljotiljoti veeleejos kaut nebuutu lasiijusi gramatu.
Un tagad par Vinjiem. Ievilku elpu, mieru, tikai mieru. Kristians. Ir. Jaa, vinjs ir neticami daudzpusiigs. Un lai gan es zinaaju, kaads ir tas paveersiens, vinjam tas izdevaas lieliski. Omfg, es veel arvien to balsi nevaru aizmirst. Un Hjuu... ak. Ne sliktaaks par Kristianu, es uzdroshinos teikt, bet manas personiigaas simpaatijas un mana sirds pieder K., taapeec pie taa arii paliksim. Maikls - nesaprotu kaa vinjam izdodas it kaa neko nedarot aiznjemt gandriiz visu ekraanu un atstaat neizdeeshamu un patiesu iespaidu. Izcili. Deivids Bovijs bija neatpaziistams.
Dialogi filmaa kaa smukas podzinjas, odzinjas, kaa nu jums labaak tiik. Taa vien gribeejaas pierakstiit un citeet. Es pat nevaru pateikt, cik viss bija skaisti, cilveeciigi un saprotami.
Visam klaat, protams, neskaitaamie paveersieni un maldu celji, ar smukiem trikiem un, jaa, gjeniaaliem aktieriem. Pie tam katrs kadrs kaa glezna. Eh...
Tas bijaa paaraak skaisti, lai es to vareetu uzrakstiit. Tas ir jaaredz. Tas ir jaadzird. Tas ir jaaredz. Un varbuut tad juus tam noticeesiet.

Kaut kad nedeeljas saakumaa noskatiijos Malcolm X, kas ir ljoti laba filma diskusijaam, bet man jau nav ar ko diskuteet, taapeec jaapatur savas dziljaas domas pie sevis. Labs Denzels. A kad vinjs bijis slikts, ja taa padomaa...

Tikko noskatiijos Disco Pigs. Bija redzeeta pirms gadiem 4-5, tomeer ar pieaugosho interesi par Kilianu, taa bija jaaskata veelreiz. Un tieshi taas pashas sajuutas, kas toreiz. Filma skaista, cilveeki skaisti, tikai ljoti vardarbiiga lente. Jaa, saprotams, ka redzeets daudz vairaak, bet shajaa filmaa tas ir taa anglieshu meelee sakot raw. Es nevaru iedomaaties latvieshu valodaa preciizu terminu tam, kas ir filmaa. It kaa ne daudz asinju, ne daudz kautinju, bet tas viss ir tik, tiktiktik tieshi un neizskaistinaati, ka taa skjiet daudz vardarbiigaaka par daudzaam gangsterfilmaam. Nu ko tur daudz. Redzeejaat, tad zinaat.

The Beat That My Heart Skipped ir viens no visskaistaakajiem nosaukumiem visaa pasaulee. Pati filma man ne iipashi. Nosaukums gan skaists.

Kaa jums skjiet, cik reizhu es apgaaziishu savu teejas kruuzi, pirms es sapratiishu, ka to uz griidas tureet nevajag? Kaa tikt galaa ar sliktiem paradumiem.

Es taa paskatiijos uz sho gadu, iznaak, ka apmeeram 4 vai 5 dalja no visaam lasiitajaam graamataam ir taas, kuras teju teju iznaaks kino. Piemeeram, sobriid lasu Little Children, veikalaa jau noskatiiju The Last King of Scotland. Es peec The Prestige, kad filma duadz labaaka par graamatu, saaku domaat, kaapeec izniekot laiku lasot graamatas, kas buus 2h garumaa uz ekraana, ja tajaa laikaa vareetu visu ko citu lasiit. Tas buutu logjiski, jo taa var ieguut daudz vairaak. Laikam. Varbuut. Shii teorija laikam praksee nestraadaa. Jaabeidz sarunaaties ar sevi.

Link | Leave a comment | Add to Memories


Comments {0}