Ziimulja sindroms.

« previous entry | next entry »
Oct. 18th, 2006 | 04:45 pm
mood: mmmmiegs naaaaaak
music: Orson "Happiness"

Dazhi cilveeki izaug, bet nekluust pieaugushi. Sliktaa noziimee. Dazhi nekad nekluust pieaugushi. Labaa noziimee.
Un peedeejaa nedeelja ir devusi man vairaak nekaa peedeejais pusgads kopaa. Patiikami pienjemt spontaanus leemumus ar sirdi bez praata. Izaugt nedeeljas laikaa. Un veel arvien gaidiit briinumus. Es vakar ljoti priecaajos, jo beidzot sapratu, ka manii veel ir kaut kaada deva beerniskiiga naivuma, es tomeer neesmu pie pilna sapraata. Un es beidzot sapratu, ka naivums dazhreiz patieshaam meedz buut stulbums, shis jautaajums man nedeva mieru peedeejos 3 meeneshus.
The Departed ir viena no labaakajaam filmaam vispaar jebkad. Vieniigi Markam taa frizuuraa taada... eh. nu kaa Kolinam uusas Miami Vice.
The History Boys silti un cilveeciigi.
Children of Men ticami baisa, baisa, jo ticama.
The Devil Wears Prada taads skaists nieks, kas aizmirsiisies kaa pagaajushaas sezonas topa aksesuars.
JFK beidzot beidzot beidzot. Saldums manam praatam, kurs tic globaalaam sazveerestiibaam. Nu taa kaa Lord of War un Siiriaana.
World Trade Center mani garlaikoja.
Jau nedeelju man divas gjeniaalas filmas staav, bet nav laika noskatiities.
Un rudens ir skaisti, bet daudz par tumshu.

Link | Leave a comment | Add to Memories


Comments {0}