Kad uzzināsi, pastāsti man arī, lūdzu :)

(Reply to this) (Thread)

jau ilgas dienas un naktis mokos neziņā, nekad agrāk nejutu to tik saasināti - es nezinu, ko ar savu dzīvi iesākt - krāmājos ar ikdienas darbu sīkumiem un pāri nepaliek nekas - ne spēks, ne laiks, pat ne vēlme... Un vairs nesaprotu, kas tiešām ir tā vērts...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, imho, kamēr nav kas gana slikts noticis, var pieciest. Bet visumā - tikpat kā nav vērts.

(Reply to this) (Parent)

Nevajag ļaudis..
Sevi jāatrod :)
Jā, bet tie, kam būs lemts parādīt ceļu, atnāks paši :)

(Reply to this) (Thread)

piedod, bet šobrīd man gribas Tev teikt - muļķības! Tie īpašie, tie tikai iet prom, tieši tajā brīdī, kad sāc saprast, cik viņi īpaši... Un visam uz šīs pasaules ir mērs - absolūtais centimetrs un grams, arī dvēselei, prātam, laimei. Un pietiekamība un mērs ir piepildāms un sasniedzams vienīgi tad, ja zini, cik un kā tieši vajag

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nē, ne īpašie. Bet tie, kas parāda ceļu. Viņi atnāk un aiziet. Jo viņu misija ir ievadīt sliedēs, parādīt. Varbūt caur ciešanām un sāpēm.
Zini, cik vajag? Bet nezini :) To zina Likenis. Un tieši to, ko Tev vajag, arī piespēlē. Tik jāmāk atvērt acis un sirdi un ieraudzīt.. :)

(Reply to this) (Parent)