Mēdzu pārcilāt atmiņā visādus notikumus. Reizēm domāju, ko vajadzēja izdomāt, saprast vai pateikt kādā jau aizgājušā brīdī, un no tādas domāšanas nekādas sevišķās jēgas nav.

(Reply to this) (Thread)

Bet kur tad visas tās lielās un cēlās domas un mērķu kaldināšana, un ceļa stabiņu nospraušana?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu jā. Tas arī. Visādu veidu mērķtiecīga plānu kaldināšana. Tā ir vairāk vai mazāk jēdzīgā daļa :)

(Reply to this) (Parent)

Īstenībā es par to ļoti daudz domāju. Plānoju, kārtoju savās domās visādas lietas un veidoju mērķu hierarhiju, ieplānoju laika posmus, ko paredzu veltīt katra mērķa sasniegšanai. Dzīvē jau tāpat viss parasti notiek pavisam citādāk nekā plānos.
Nezinu gan, cik tādas domas skaitās lielas vai cēlas... Reizēm tikai par velti aprij smadzeņu resursus.

(Reply to this) (Parent)