|
January 11th, 2006
04:13 pm Kļūstu par priekšnieci. Nu jau arī emocionāli. Riebjas. Vajag.
p.s. Ja nebūtu šos darbus, ko veic mani padotie, kādreiz pati darījusi, man varētu sastāstīt, ka to izdarīt (tik īsā laikā, tik daudz, tik grūti...) vispār nav iespējams...
p.s.p.s. Dusmīgs!
|
Comments:
From: | dzeina |
Date: | January 11th, 2006 - 04:21 pm |
---|
| | | (Link) |
|
hih es šitam pirms dažiem mēnešiem cauri izgāju taču saprotu viena no saviem bijušajiem kantoriem praxi - nepaaugstināt esošos darbiniekus, bet gan meklēt cilvēkus no malas priekšnieku krēsliem lai nav morālas grūtības
Man tās morālās grūtības iekavējušās - kā nekā esmu šī kantora priekšniece jau turpat četrus gadus... Mēģināju kost mēlē un vilkt, bet beidzot ir pienācis gals arī manai pacietībai... Tikko sabrēcu uz kolēģi - darbs, kam bija jābūt izdarītam jau 14.12.05. nav gatavs pat šodien, bet viņš man stāsta, ka neesot laika... Darbu, kas bija jāsāk jau septembrī, lai pabeigtu piektdien, viņš nav pat iesācis... un tagad paziņoja, ka manas prasības esot absurdas, jo viņam redz piektien esot bijas jādara tas, kas neietilpst viņa tiešajos darba pienākumos... |
|
|
Sviesta Ciba |