jubilacija - gaušanās nr. 5., ja nesajaucu

> Recent Entries
> Archive
> Friends
> User Info

December 15th, 2005


Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
11:29 am - gaušanās nr. 5., ja nesajaucu

(15 comments | Leave a comment)

Comments:


[User Picture]
From:[info]jubilacija
Date:December 15th, 2005 - 11:52 am
(Link)
ja arī tad nebūs labi, ja būs kā ar veceni tajā krievu pasakā par zelta zivteli - varbūt mana šībrīža situācija ir krietni vien labāka par iespējamo emocionāli/materiālo sasisto sili...
[User Picture]
From:[info]prtg
Date:December 15th, 2005 - 01:29 pm
(Link)
Kirkegors esot teicis, ka bailes ir egoistiskākais cilvēkā. Man gribas viņam piekrist, papildinot, ka bailes visbiežāk rodas tad, kad cilvēkā nezināšana satiek spiedienu uz kaut kādu rīcību.

Bet varbūt vēl ir tikai bažas, t.i. ragaviņas vēl ir tikai kalna galā kraujas pusē, gribas sajust ātrumu, bet lejā ir koki, vēderā kņud, ir skaidrs, ka būs sūdi, bet tā gribas to LIELO PIEDZĪVOJUMU, un tad ar prāta spekulāciju Tu pārvari šīs bailes, un brauciens ir tik straujš, ka Tu pat nepaspēj nobīties no spējā trieciena pret koku. Kādu laiku Tu spēj tikai ilgi vaidēt uz āru, jo esi pamatīgi dabūjis saules pinumā un nevari ievilkt elpu, tad piecelies, paraudi par salauztajām kamaniņām, palaizi nobrāztās ķermeņa daļas un sarkanām rokām, jo cimdus, starp citu, pazaudēji jau kaut kad pirms tam, dodies mājup un mēģini sagudrot pasaciņu par sliktajiem kaimiņu zēniem, jo kauns ir tāds, ka ne izteikt. Bet prāts jau rosās un ar vēsu aprēķinu sāk visu likt pa vietām.

Kad pēc vairākiem gadiem esi sev noriebies kā just nespējīgs bezkaunīgs aprēķinātājs, Tu parocies labākajās no filozofijām, vai pat reliģijām, sāc nodarboties ar jogu, un iespējamības un to attīstību iespējamās sekas sāc saredzēt sevī un citos jau iepriekš, mācies no jauna elpot, no jauna staigāt, ēst, pieskarties, un tad, kādubrīd saprotot, ka šādi esi savā ziņā mentāli atrāvies no dzīves, Tu saņem vajadzību tai pieskarties ar visu savu jau trenēto apziņas spēku. Tu satiec durvīs pats sevi, tādu, pēc kāda vienmēr esi ilgojies, mērķtiecīgi iznīcinot savus nederīgos iepriekšējos es. Tu satiec sevi pirmoreiz pa īstam un saproti, ka tagad varēsi būt radība, kas neizjūt pazemojumu, jo ir pazemīga (kaut arī tas ārēji nav redzams), kas nežēlojas, jo ir priecīga (ko nevar noslēpt), nesteidzas, jo ir pacietīga (kas ilgtermiņā atmaksājas trīskārt), nemokās, jo ir saprātīga (ko raksturo tas, ka pēkšņi ir daudz brīva laika), un ka lai arī turpini meklēt katrā lietā kaut kādu labumu, Tu tagad atlasi tikai vislabākās un paņem tās ar lielu uzmanību un tikai tad, ja sajūti, ka tās ir īstās, tās, kas domātas Tev. Pārējo jau zini, vai vari iedomāties. Nu apmēram tā.

Man šitais ir jāieliek savā dienasgrāmatā, jo rakstīju Tev, bet sanāca sev, kā jau parasti-neparasti. Ar Tavu atļauju, protams.
[User Picture]
From:[info]jubilacija
Date:December 15th, 2005 - 02:44 pm
(Link)
Paldies! Tik labi (un daudz;) man neviens vēl nebija uzrakstījis... Paldies! Ja vēl izdotos izaugt līdz tam Es, ko gribas satikt... Pagaidām es vēl pie tā koka kaucu par sadauzītajām ragutiņam...

> Go to Top
Sviesta Ciba