|
|
|
December 7th, 2005
11:50 pm
Citreiz ir ļoti bēdīgi - tu ej pa kādu šauru ieliņu ar noplukušām mājelēm, tur tādi zemi logi. Ieskaties - tur cilvēki - laikam laimīgi. Ļoti gribas būt viņu draugam, piederēt pie tās siltās omulibas. Tu ej iekšā un klusi nosēdies kaktiņā, projām tevi nedzen, un sākumā tev ar to pietiek, bet tad gribas ko vairāk, gribas smieties viņiem līdzi, līdzi raudāt un spēlēties ar vārdiem, domām un nepiedienīgiem jociņiem. Taču viņi joprojām tevi nedzird. Un, ja pat dzird, ir aci nepamirkšķina.
Šī siltā mājiņa nav tava, tu labi apzinies, ka daudz kas tev te nemaz nepatīk, tā trešdienas izsmēķu smaka un nomīdīto čību šmurksti. Tad tu kļūsti nīgrs - kā tad tā, kā gan var mani nemanīt, kā var nedzirdēt manus divdomīgos krekšķus un dziļdomīgo klusēšanu.
Bet nekas nenotiek. Tu tiec ignorēts - kā vakar, tā šodien, tā visas turpmākās dienas.
Iet prom - bailes ko palaist garām.
Palikt - jau metas kauns.
Tu stāvi pie loga, tā drusku ēnā, lai no istabas nemana, un gaidi, kad/vai/varbūt kāds teiks - pie durvīm kāds klauvēja...
|
Comments:
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/71845/8196) | | From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) envy |
|---|
| Date: | December 10th, 2005 - 12:27 pm |
|---|
| | | (Link) |
|
kaut kādā ziņā ļoti pazīstama sajūta |
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
