|
November 22nd, 2005
10:32 pm manas mīlestības trīs grāmatas Tā pirmā ir par manu nu jau sen mirušo vectēvu. Tā sajūta ziemas rītā, kad tevi modina svaigā gaisa smarža, kas plūst no viņa drēbēm. Tās vītola stabulītes, ko katru pavasari sutinājām un maucām, un tad spēlējām un spēlējāmies. Tā pasaku grāmata ar lielo pūķi un trim laimes ābolīšiem. Un zāļu vakara nolēpums ar kalmēm un meijām. Un visgarākās un plānākās ābolu mizas, ko žāvēt tējai. Tā laime ir tik klusa. Tā mīlestība tik tīra un patiesa. Tā otrā ir par Tevi. Mazliet bailīga un kusla, patiesībā pat bez vārdiem. Tik vien, kā acis, kurās uzdrošinājos noslīkt, tik vien kā rokas, kuru spēks liek notrīsēt. Tik vien kā līdz nākamās nebēļas beigām, tik vien kā līdz trešajam varbūt. Tā trešā vēl tikai būs. Es zinu. Es to pazīstu un gaidu, un nojaušu un ilgojos. Jau sen.
|
Comments:
|
|
|
Sviesta Ciba |