|
November 21st, 2005
Comments:
Ļaudis visam kam tic. Psihologiem, zīlniecēm, astrologiem, politiķiem un tamlīdzīgiem un netamlīdzīgiem sabiedrības izdzimteņiem un plānā galdiņa urbējiem. Tas ir viņu dabā. Kaitinoši, ka cilvēkus tomēr ir iespējams tik viegli apmānīt, pat pierādījumus viņiem nevajag.
Bet vai tad šitās lietas maz var pierādīt?
Kāpēc ne? Kaut vai runājot par politiķu muļķību un savtīgumu - bet tur pat pierādījumus nevajag, tāpat redzams, kas ir kas. Un dažādi pārliecinoši atmaskojoši raksti ir veltīti arī tai pašai astroloģijai un visādām citādām maldu zinātnēm.
a kā ar dzīvi/ne dzīvi pēc nāves? Tie Tev nav nekādi politiķi;))
Mļin, nu tas jau ir vienas reliģiskās tradīcijas ietvaros. Vienkārši kristiešiem jau ir iepotēts par visādiem tuneļiem pēc nāves, pa kuru viņi tad lidojot, tur jau ir zemapziņā šitas stāsts iestrādāts. Bija par to raksts kaut kur, velns, neatceros podrobnosķi, sīkāk paskaidrotu. Musulmanim vai budistam, tici man, nekāds tunelītis vis nerādītos. Bet par dzīvi pēc nāves - ir. Vari nešaubīties. Un arī reinkarnācija visticamāk ir. :P Tur tiešām ir kādi apgalvojumi, kas ir argumentēti ar kaut ko, ko varētu saukt par pierādījumiem.
Es ar vienu paziņu vienojos, ka pēc nāves tiksimies, lai varētu noskaidrot, kuram no mums bija pareizāks priekšstats par to, kas būs pēc tam:))
A vot to, vai jūs tiksities pēc nāves, neviens jums nevar garantēt. Ja nu ceļi pašķiras - galu galā ir elle un ir paradīze. Kuram kas lemts, tas no darbiem šaisaulē atkarīgs. :P Šutka, elle un paradīze, protams, ir teoloģiski neizglītotu cilvēku izdoma un bieds.
Man arī, nez kāpēc?, šķiet, ka nevar būt tik vienkārši - tev elle, tev paradīze ar tukliem eņģelīšiem... neesmu es tajās reliģiju lietās izglītota, tomēr šķiet, ka kādā tas tā glīti pateikts (mož atkal kļūdos) par to, ka cilvēkam, kā garīgai būtnei, tomēr, ir jāaug, jābūt cienīgai, kaut kā tā... Un, ja neesi beidzis pirmo klasīti, vidusskolas diplomu neredzēt, lai arī gadās, protams, izņēmumi. Un vēl, kādreiz, pēc durnas šausmenes "Elles septiņi vārti" noskatīšanās, biju pilnīgi pārliecināta, ka cilvēks pavisam, pa īstam, līdz galam nomirst tad, kad ir kaut ko sapratis, to vienīgo patiesību... kamēr nesaproti, tikmēr tev jāatkārto un jāmācās, jāmācās, jāsaprot... - kā ar trīsdimensiju bildēm - skaties, skaties - nekā nav, bet tad - ieraugi to kombināciju... Nedomāju par kaut kādām pārdzimšanām, manā variantā ir vienkāršāk - vai nu saņem pietiekami labu atzīmi un tiec nakamajā līmenī, vai arī, ja neesi pieseivojies vai burvju rīkus savācies, vai vismaz zeltu ar ko atpirkties, atgriezies spēles sākumā - tāda klasiska "haģilka" - datorspēlīte bez smagas vardarbības (var jau arī piešaut kādu asiņu šalti, asumam, tā sakot) |
|