|
October 17th, 2007
jubilacija | 11:27 pm Uzskatu, ka jāsāk ar sevi, ar mazumu, ar ikdienu, jo nespēju cienīt cilvēkus, kas bļauj par korupciju, bet paši maksā ķepā ceļu policistiem un ar to pat lepojas; ķērc par valsts nozagšanu, bet paši saņem bezdarbnieku pabalstu, lai gan no darba ir aizgājuši, lai "atpūstos"; pīkst par pieķēzītu dabu, bet paši bez uztraukuma izmet uz ielas izsmēķi; ņurd par vienu likumu visiem, bet sastrēgumus apbrauc pa tramvaja sliedēm... Jo zagšana ir arī sērkociņu kastītes paņemšana nemaksājot, un sirdsapziņa nosmulējas ne jau tikai no miljoniem... Un tomēr es ticu, ka cilvēki defoltā ir labi, tikai dažreiz kļūdās. Un ka, piemēram, valdības vīriem bieži vien ir iemesli rīkoties šādi vai citādi, bet ne vienmēr šie iemesli ir publiskojami, jo tauta, piedod, lielos vilcienos ir spējīga vien uz linča tiesu... Un vēl - es neesmu pārliecināta, ka taisnība ir tam, kas skaļāk kliedz, un ka tad, ja Hermanis vai Sipeniece būtu "pie šprices", lietas tiktu sakārtotas un viņi visu darītu pēc sirdsapziņas un tā, lai tautai labi... Jo nav jau daudz tādu, kas spētu pārbaudi ar varu un naudu izturēt... Kaut kā tā. Bēdīgi palika:((
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |