Aizbraucu uz laukiem - tas ceļš divu stundu gatumā ļauj ļoti daudz ko pārdomāt, kaut vai, piemēram, to, ka patiesībā jau man nemaz arī nevajag, lai kāds mani apprec..., jo nevar taču zināt, vai tiešām būtu labāk... Ir labi tā, kā ir, arī tad, kad ne pārāk... Jo tas otrs cilvēks jau nerīkosies tikai un vienīgi tā, kā man (vai Tev) gribēsies, un tad jau takal viss sāksies no gala - gribu brīvību, gribu mieru un klusumu, un lai vakariņas nav jātaisa;)
Es jau, protams, vienkāršoju, bet - nu nevar taču būt, ka kaut kad nebūs tā pa īstam labi - vienalga - precētai vai neprecētai:)

(Reply to this) (Parent)