Mietpilsonis ir ritu cilvēks. Viņa riti ir rīta kafija, avīze, pārbrauciens uz darbu un atpakaļ, ierastās sarunas mājās par vienkāršo, vakariņas ģimenes lokā, uzdzīve katrā piektdienas vakarā, nekādu īpašu pārsteigumu. Manī nav ne riebuma, ne līdzcietības - tā ir viņu izvēle miera apstākļos nedomāt un nepiepūlēties vairāk kā viņi vēlētos. Un izvēle ir svētākais, kas cilvēkam ir dots. Mietpilsonis ved mani ar tramvaju, piegādā preces veikaliem, rēķina manu algu, raksta pārskatus, lemj par pilsētas attīstību. Ja visi būtu ar aritmisku dzīvesveidu, piemēram, mākslinieki, mācītāji, ārsti, uzņēmēji vai ugunsdzēsēji, pasaulei, iespējams, pietrūktu stabilitātes. Bet iespējams, ka tā tiešām kļūtu saistošāka, ja katrs mietpilsonis mēģinātu savā ikdienā būt mazlietiņ radošs. Uz to es ļoti ceru.

(Reply to this) (Thread)

Lūk, lūk, es tieši par šo!!

(Reply to this) (Parent)