Ir sajūta, ka visu laiku kaut ko kavēju vai palaižu garām nesajustu, neidzīvotu, neizbaudītu, neizraudātu... Neredzu vairs, kā ābeles nozied, kā ziemā sarma no rītiem mirguļo - var jau būt ka salkani, bet pietrūkst man tā visa - katru gadu nosolos, ka šogad gan - nekur neskriešu, pastāvēšu un paskatīšos, un tad attopos - viss jau atkal nokavēts...

(Reply to this) (Parent)