|
|
|
July 2nd, 2009
11:28 am
http://www.unibook.com/unib... izdod pats savu grāmatu.
Žēl, ka vēl netiek piedāvāta iespēja veikt pašam sev smadzeņu operāciju
P.S. Kādēļ cilvēki ir iedomājušies - māku runāt un vēl rakstīt - cepu manuskriptu augšā. Un ja vēl man nauda ir - kļūstu pats sev par izdevēju. Katrs muļķis var izdot grāmatu - jautājums - bet vai vajag???
Un tad atnāk tādi unibookisti, kuru mājas lapa ir viens vienīgs gramatisko kļūdu mīnu lauks, un saka - dod naudu, būsi rakstnieks.
Nožēlojami
P.S.P.S. Un kādēļ gan tas vēl spēj mani iebesīt?
|
12:00 pm - piebilde pie iepriekšējā posta par pašizdotām grāmatām
Ne jau pret biznesa ideju kā tādu es iebilstu, taču -, gribot saņemt ģimenes atmiņu albumu drukātā formā, pasūtītājs taču vēlēsies, lai darbs ir izdarīts kvalitatīvi - nu, vismaz pieklājīgi korektūra izlasīta... Ko gan var izlasīt cilvēki, kam mājas lapu labākajā gadījumā tulkojis vidusskolēns, bet latviski to pārlasījis vispār neviens nekad nav... Nauda, protams, nesmird (lielākoties), bet...
Salīdzinājumam der stāsts par paralēlēm starp grāmatniecību un plastisko ķirurģiju - krūšu plastiskā operācija (grāmatas izdošana) var būt akūti nepieciešama, piemēram, pēc krūts vēža operācijas (grāmatas teksts satriecoši labs - ir ne tikai vajadzība, bet arī jēga izdot un pēc tam lasīt grāmatu); cits gadījums - krūšu plastiskā operācija tiek veikta "skaistuma vārdā" (nu, gribas autoram savus dzejoļus uzdāvināt mīļotajai meitenei mazas grāmatiņas formā). Operāciju (grāmatas izdošanu) var veikt profesionālis - pēc labākās sirdsapziņas un augstākajā sev iespējamajā kvalitātē, bet var, protams, arī Honkongas vai ASV "kaktu griezējs", kas droša un kvalitatīva implanta vietā var iešūt da kaut vai vecu zeķu pāri, - nu, būs tie pupi lieli, bet vai no tā kāds labums skaistumam?
|
01:17 pm - atziņas pēc sacepiena
1. senos laikos cilvēki noteikti bija laimīgāki, jo bija mazāk tekstu, par ko sacepties;
2. senos laikos cilvēki noteikti bija laimīgāki, jo sacepšanās rezultātā viņi neradīja tekstus, kas vēlāk liktu sacepties citiem;
3. senos laikos cilvēki noteikti bija laimīgāki, jo bija krietni vairāk analfabētu - tātad - mazāk tekstu un iespēju sacepties;
4. senos laikos lielie un verenie visu šo zināja, tādēļ grāmatu un manuskriptu bija maz un tos pašus no parastās tautas slēpa;
5. diemžēl piederu pie parastās tautas, kas sacepas par tekstiem un rada jaunus tekstus, no kā cepties citiem. Būtu es varena un vieda, stāvētu tam visam pāri;
6. labi, ka pienākusi "diždimba", varbūt beidzot būšu spiesta nomainīt profesiju un tikt tālāk no tekstiem, tā būs mazāk iespēju cepties - tātad - kļūšu laimīgāka!
|
01:37 pm
katru jaunu "piedraugotāju" savā listē ieraugu ar mulsumu - ko gan manā cibā var izlasīt, lai būtu jēga lasīt?
P.S. laikam tomēr šodien pilnmēness - neizsakāmi negribas strādāt, dikti gribas spamot un sacepties; uznākusi kārtējā "cibiskās mazvērtības" lēkme - visi te gudri, skaisti, veiksmīgi, es viena - lūzers:(
|
|
|