|
|
|
December 7th, 2005
12:02 pm
Esmu nodzīvojusi jau savus trīsdesmit gadus, bet gudrāka kā nekļūstu, tā nekļūstu... Joprojām nezinu, ko gribu...
|
12:04 pm
Man veidojas tikai tādas atkarības, kas man pašai nemaz arī nepatīk. Tās tīkamās, tās nav atkarības, jo kā gan tu, cilvēk, vari būt atkarīgs no tā, kā tev nav...
|
11:39 pm
Dievs, pasargi mani no lielākās pasaules nelaimes - no augstprātības. No tās pārliecības, ka visa pasaule tam vien domāta, lai man būtu... Un ļauj man nekļūt neprātīgi talantīgai, jo tad es aizmirsīšu to veco sieviņu sētas mājā, kas mazgā manas zeķes... Un dod man spēku atcerēties tos, kas devuši man nodzerties ūdeni, kad ļoti slāpa, pat, ja viņiem to nelūdzu... Un ļauj man nomirt klusi, lai palicējiem nav jāraud aiz prieka un atvieglojuma...
paldies
|
11:47 pm
Trīs sirmi vīri, kas cits citu slavē, sit uz pleca un saka - vecais, tu esi viens kārtīgs vecais, - tas laikam ir skaisti, tas laikam ir bēdīgi, jo viņi vairs nekad nebūs tie jaunie garmatainie nebēdņi
Šis vakars bija labs
|
11:50 pm
Citreiz ir ļoti bēdīgi - tu ej pa kādu šauru ieliņu ar noplukušām mājelēm, tur tādi zemi logi. Ieskaties - tur cilvēki - laikam laimīgi. Ļoti gribas būt viņu draugam, piederēt pie tās siltās omulibas. Tu ej iekšā un klusi nosēdies kaktiņā, projām tevi nedzen, un sākumā tev ar to pietiek, bet tad gribas ko vairāk, gribas smieties viņiem līdzi, līdzi raudāt un spēlēties ar vārdiem, domām un nepiedienīgiem jociņiem. Taču viņi joprojām tevi nedzird. Un, ja pat dzird, ir aci nepamirkšķina.
Šī siltā mājiņa nav tava, tu labi apzinies, ka daudz kas tev te nemaz nepatīk, tā trešdienas izsmēķu smaka un nomīdīto čību šmurksti. Tad tu kļūsti nīgrs - kā tad tā, kā gan var mani nemanīt, kā var nedzirdēt manus divdomīgos krekšķus un dziļdomīgo klusēšanu.
Bet nekas nenotiek. Tu tiec ignorēts - kā vakar, tā šodien, tā visas turpmākās dienas.
Iet prom - bailes ko palaist garām.
Palikt - jau metas kauns.
Tu stāvi pie loga, tā drusku ēnā, lai no istabas nemana, un gaidi, kad/vai/varbūt kāds teiks - pie durvīm kāds klauvēja...
|
|
|