|
June 14th, 2005
09:07 pm Nekad nebūtu domājusi ka kāda cilvēka, kas nav nedz manas ģimenes loceklis, nedz mīļotais, aiziešana var tik briesmīgi sāpēt... Tik ļoti, ka grūti elpoti, tik ļoti, ka asaru vairs nav, tik ļoti... Tik ļoti sāp, ka nebiju gana laba, ka nekad nepietika laika vai spēka, vai prāta apstāties un parunāties, pasmaidīt...
|
|
|
|
Sviesta Ciba |