|
August 25th, 2006
Comments:
draugi... par šī vārda lietošanas pareizību arī māc šaubas... Bet Tu gribi teikt, ka te izspēlētās drāmas vairākums (neteikšu visi, tas jau būtu stulbi) patiesi uztver kā geimu? Brīžiem tā nemaz nešķiet. Turklāt daudzreiz te cilvēki stāsta patiešām īstas un godīgas sāpes un priekus, arī es, arī tas mani mulsina. p.s. Pārāk daudz mulstu, laikam pie vainas hormoni.
Es neko nemāku teikt par tiem, kurus nepazīstu, bet pieņemu, ka laba daļa no tā saucamajām drāmām un konfliktiem ir tikai tādas savdabīgas teātra izrādes, lai pievērstu sev uzmanību. Protams, pa vidu gadās arī patiesas sāpes un prieki, un arīdzan es neesmu izņēmums (dažkārt paniekojos ar kādu godīgu ierakstu, piemēram, par mācībām), bet lielais vairums... Šī pati svalka acīmredzami ir tik neīsta un uzspēlēta savos ierakstos, ka nerodas nekādu šaubu par viņas patiesajiem nodomiem: izrādīšanās, nekas vairāk.
bet tad jau sanāk, ka saknes tik un tā ir īstas. Kurš gan te ir tāds kombinātors un spēlmanis, ka visu laiku spēj noturēt "tas nav pa īstam" līniju?
Nesapratu tavu domu par saknēm. Vienkārši nesapratu.
"Es neko nemāku teikt par tiem, kurus nepazīstu, bet pieņemu, ka laba daļa no tā saucamajām drāmām un konfliktiem ir tikai tādas savdabīgas teātra izrādes, lai pievērstu sev uzmanību."
Tātad vēlme izrādīties, uzprasīties ir patiesa = patiesās saknes un iemesli.
Bet vai pēc šīs izrādīšanās var izdarīt kādus konkrētus spriedumus par viņiem kā cilvēkiem? Diez vai.
Man domāt, var - man šādi ļaudis diezin ko nepatīk. Satieku tādus vai ik dienu darbā - iznesās pa divi deviņi, bet seguma tam visam... drusku par maz, lai cienītu...
Tu jauc virtualitāti ar reālo dzīvi. Tas nav viens un tas pats.
Man zināmo cilvēku izpausmes cibā diez ko no realitātes neatšķiras, no tā arī šie secinājumi, ļoti pat iespējams, kļūdaini. |
|
|
Sviesta Ciba |