Nu nav tāda - milzu, vairāk tur kvalitātes... Nezinu, kādēļ viņš mūs aicināja. Jauki, tomēr drusku savādi. Daudz runājām par to mūsu sasodīto nozari. Jo vairāk ar kādu par to runāju vai par to domāju, jo mazāk no tā visa saprotu. Nespēju pat pati sev noformulēt - kas tad ir tas svarīgākais... kvalitāte? Kvantitāte (naudas, es domāju)? Kaut kāds intelekta gandarījums? Nezinu. Ir tāda sajūta, ka visiem viss sanāk labāk, visiem ir ar ko lepoties... bet tas, ko darām mēs... kaut kas pietrūkst līdz pilnai laimei...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu jums ir sava stabila niša, un ir arī ar ko lepoties, turklāt maksājat laikā vai gandrīz :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Stabila niša?!?! Tipa izdodam to, ko citi negribēja?!?!
Lepoties - ar to, ka Mākslienieks AP pasaka, ka mēs jau cenšamies, bet līdz profesionālam sniegumam kā līdz Ķīnai kājām? Vai ar to, ka noliktava pārlādēta? vai ar to, ka Ceplis nosauc par nejēgām? Ai, varbūt vienkārši pārāk ilgi pa vienu un to pašu smilšu kasti kārpos... A mainīt kaut ko kardināli pietrūkst drosmes.
Un par to maksāšanu - izvēle tikai viena - būt parādā daudziem vai tikai vienam, toties labi daudz...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

maz ko visu AP sarunā un Ceplis saraksta
a vienam tomēr labāk būt parādā - tam inflācija tā nekož kaulā, turklāt procentus tak jau saņem.

(Reply to this) (Parent)