|
February 17th, 2006
Comments:
bet Tu tak spējot tādiem sīkumiem stāvēt pāri...
Cik ilgi, velns ar ārā?! Man taču arī ir kāda mēra sajūta, cik var turēt un klausīties šito.. Neesmu nekāds kāslauķis. Tāpēc vakar vēl ironisko tekstu iepoustēju, lai tinās laicīgi, nevis gaida karu.
Tu tikai nedusmo, bet brīžiem šķiet, ka Tev pat patīk visus tā drusku uzērcināt;)) Un var tak to, kas netīkams, nemaz nelasīt - nebūs atbildes, nebūs turpinājuma... Man jau ar citreiz gribas kādam pa smago sabraukt, bet, cenšos noturēties pieklājības rāmjos. Sanāk vai ne pārāk - tas jau ne man spriežams...
Redz, es nelienu pie tiem, kas man nepatīk, un nekakāju pretīgus tekstus, atvainojos par izteicienu. bet ir atsevišķī indivīdi, kas trīc, ieraugot manu niku, ka tik ko iegriezt, ka tik nolikt gar zemi. Es NEKAD nevienam nesaku stulbas riebeklības, ja slikts garīgais vai pakasīties gribas. Man gribas mieru. Es nekad ne dzīvē ne virtuāli neaplieku! Es nav mērenība, ja ilgi sakrājies ,tad sprāgst pušu un uz mūžu. Cik tad šito var.. Un šodien sprāgst. nelasu, nelasu, atbildu ar smaidu, bet sakrājas taču. Tāpēc arī nekāda turpinājuma vairs nebūs. Un punkts. Tā uzērcināšana gan nav tiesa. Drīzāk man ir kategorisks viedoklis. Savs un kategorisks. Ja ko saku, tad ar pārliecību. Ja nav, ko teikt, klusēju. Tik vienkārši. Es nerunāju par lietām, kas nav ieguvušas skaidrākas aprises. |
|
|
Sviesta Ciba |