(bez virsraksta)
Aug. 8., 2003 | 03:04 am
No:: jozefs_k
Bezmiegs. Shonakt eedu sarkano papriku un pirmoreiz pieveersu uzmaniibu seeklinjaam, kas tajaa maajo. Riebiigas seeklinjas, es nodomaaju. Kaa mezhacuukas taas saspiedushaas pa vidu cieshi viena pie otras, lai nenosaltu un gar malaam paprika paliek tuksha. Akustiska paprika.
Es esmu dusmiigs uz seeklinjaam, vienubriid liekas, ka taas ir tepat pie manis un tad taas izkliist uz visaam puseem kaa tuuristi peec atljaujas iepirkties.
Jaa, runaajot, par tuurismu, tuurisms aizvilinaaja man tuvu cilveeku, sakaardinaaja ar sveeshaam zemeem, augstiem tornjiem, augstiem tonjiem, seksiigaa meelee iechuksteeja vinjai ausii to, no kaa droshii vien pat es nespeetu atteikties. (Man gan ne no kaa nav jaatsakaas, jo nekas netiek piedaavaats).
Sapeleejusi kafija (varbuut uz taas veel var ziileet), jaapameegjina uz meeles kaa labs graamatu papiirs, tagad var izziileet, vai taalu ir aarzemes un vai divas nedeeljas ir daudz. Pietiekoshi daudz, lai apdomaatu, kas man pasham tuvs un kas taals.
Sheit ir jauki, vari izrunaaties no tiesas un vienmeeer paliek iespeeja, ka to tomeer neviens neizlasiis. Jaa, tas ir izmisuma solis, shis zhurnaals, taas ir sekas peec mana privaataa aatomkara, un mans izmisums jaaj uz zirga, tieshi kaa pasakaa, tieshi taa, kaa es vienmeer esmu veeleejies.
Es veelreiz paarlasu to, ko esmu uzrakstiijis un taa ir kaa akustika, kas atbalsojas liidz kljuust vaarga un miilama un peec tam nomirst. Panjeemu palagu un paarvaacos uz papriku. Shonakt guleeshu tur (ja guleeshu). Spilvenu man nevajag. Nevienu man nevajag. Guleeshu uz savas rokas.
Es esmu dusmiigs uz seeklinjaam, vienubriid liekas, ka taas ir tepat pie manis un tad taas izkliist uz visaam puseem kaa tuuristi peec atljaujas iepirkties.
Jaa, runaajot, par tuurismu, tuurisms aizvilinaaja man tuvu cilveeku, sakaardinaaja ar sveeshaam zemeem, augstiem tornjiem, augstiem tonjiem, seksiigaa meelee iechuksteeja vinjai ausii to, no kaa droshii vien pat es nespeetu atteikties. (Man gan ne no kaa nav jaatsakaas, jo nekas netiek piedaavaats).
Sapeleejusi kafija (varbuut uz taas veel var ziileet), jaapameegjina uz meeles kaa labs graamatu papiirs, tagad var izziileet, vai taalu ir aarzemes un vai divas nedeeljas ir daudz. Pietiekoshi daudz, lai apdomaatu, kas man pasham tuvs un kas taals.
Sheit ir jauki, vari izrunaaties no tiesas un vienmeeer paliek iespeeja, ka to tomeer neviens neizlasiis. Jaa, tas ir izmisuma solis, shis zhurnaals, taas ir sekas peec mana privaataa aatomkara, un mans izmisums jaaj uz zirga, tieshi kaa pasakaa, tieshi taa, kaa es vienmeer esmu veeleejies.
Es veelreiz paarlasu to, ko esmu uzrakstiijis un taa ir kaa akustika, kas atbalsojas liidz kljuust vaarga un miilama un peec tam nomirst. Panjeemu palagu un paarvaacos uz papriku. Shonakt guleeshu tur (ja guleeshu). Spilvenu man nevajag. Nevienu man nevajag. Guleeshu uz savas rokas.