idée fixe - Cita dzejoļa vietā

Būt ir ciesme,
un ciesme ir virkne
aizmirsto atmiņu robeža –
ir vēls;

tēvs un meita –
saulrietā nobāl drošticams tēls;

kā skaņa un vienkārša liesma
dundošās alās sikspārņi sēro
gruzdoša dziesma bez jēgas;
seja bez dieva un dievs bez sejas,
rokām caurkrīt pēdējais vārds:
kā būt vienam,
kā būt citam bez viena?

meita ir dziņa,
bet tēvs tikai meitai ir tēvs.
kā nošķirt biti no spieta,
kā noskaitīt lūgšanu krēslā,
kā asaras noliegt, kā drausmas izkliegt?

ja viens ir pie vārda, tad atkāpjas cits
un meita bez tēva no debesīm nokrīt,
bet brīdi vēl kvēlo,
līdz aizmirst sevi un iestājas miers.

Viens ir viens.